Marta ir bagātā privātnieka Langarta meita.
Viņa šajā lugā pieminēta diezgan maz. Pārsvarā viņa ir attēlota sarunājamies ar Laimu.
Lugas sākumā teikts, ka Laima iet strādāt uz Langarta māju. Marta šajā laikā ir diezgan labās attiecībās ar Laimu, viņas ir sadraudzējušās:
Laima: “Ak, neliedziet man savu draudzību, kas man tagad vairāk nekā jebkad vajadzīga. Marta, neatstumiet mani, esat, kas jūs man bijāt senāk.”
Marta pret Laimu agrāk vienmēr laipni bija izturējusies:
Laima: “Bet vairāk kā jūsu dāvanas mani atspirdzināja laipnie vārdi, ar kuriem jūs mani katrā brīdī saņēmāt.”
Šis citāts liecina, ka Marta ir arī izpalīdzīga pret tiem, kurus viņa ciena.
Laima saka: ”Ak, Langarta jaunkundze, jūs esat arvien bijusi pret mani laipna. Kad es nācu jūsu namā, jūs nabaga meitenei arvien palīdzējāt.”…
