Filma bija un ir par tiem notikumiem, ko ik dienā aizmirstam. Tās ir lietas, notikumi, kuriem katru dienu vienkārši paejam garām, neievērojam. Izliekamies, ka nekas tāds nenotiek. Taču tas nenozīmē, ka pilnīgi visa sabiedrība paiet tam vienaldzīgi garām.
Filmā tiek parādīti dabas skati, dažādu cilšu ikdienas notikumi, rituāli. Parādīta arī ikdienas steiga – konveijera darbs, cilvēku plūsma pārvietojoties, ejot ar kājām un braucot mašīnās.
Filma sākas ar dabas skatu – kalniem. Tas ir kā ievads dabā, skaistajā, kas atrodas mums blakus, kam katru dienu paejam garām, bet neievērojam. Katrā pilsētā ir parki, kur mēs, cilvēki, varam atpūsties. Taču ikdienas steiga to neļauj. Cilvēki ir pārāk aizņemti ar darbu, lai spētu mierīgi apsēsties parkā un izbaudītu dabu. Mēs nemitīgi skrienam. Ja arī kāds izraujas, lai mierīgi atpūstos, tad pēc tam tiek viss darīts divtik ātri, lai atgūtu nokavēto. Varētu pat teikt, ka vienīgie, kas spēj atpūsties ir bērni. Taču arī bērniem šis prieks ar laiku tiek nozagts, jo viņi tiek ļoti noslogoti ar mācībām skolā. Daba ir aizmirsta. …
