Dokumentālā filma „Leiputrija” ir savdabīga, tajā tiek atainota dzīve, kura noris tādā vietā, par kuru mēs reti kad iedomājamies – izgāztuve. Vēl jo mazāk mēs spējam iedomāties, ka tajā pastāv jebkāda dzīve, taču tāda tur pastāv. Izrādās, dzīve izgāztuvē ir daudzveidīga – tajā mīt dažādi dzīvie radījumi – sākot no maziem kukaiņiem līdz pat lieliem dzīvniekiem, un tiem ir sava dzīve, sava kārtība un īpatnības.
Šīs dokumentālās filmas visa pamatā ir neverbālā komunikācija – neviena vārda, tikai notikumi, darbības un dažādas emocijas, dzīve bez vārdiem, kur tomēr viss liekas skaidrs un pilnīgi reāls, kā arī mūzikas pavadījums. No psiholoģijas viedokļa tiek uzskatīts, ka neverbālā komunikācija tiek lietota biežāk nekā verbālā.…
