-
Šokolādes dzīves cikls
Botānikā “šokolādes koks” ieguva nosaukumu “Teobroma kakao”, kas nozīmē “dievu pārtika”. Acteki to uzskatīja par “paradīzes koku” un pielūdza to kā dievību. Šis koks aug tikai siltā un mitrā klimatā pašā tropisko mežu sirdī, galvenokārt Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, Austrālijā un dažās Āzijas salās. Auga augstums var sasniegt 10 - 15 metrus. Ražu novāc divas reizes gadā. Katrs auglis satur no 20 līdz 50 sēklām – kakao pupiņām. Tās var būt apaļas, plakanas, pelēcīgā, zilganā vai brūnā krāsā. Vesels koks var dot līdz diviem kilogramiem pupiņu gadā. Svaigi novāktām kakao pupiņām ir rūgta garša un blāva krāsa, tādas nav derīgas šokolādes ražošanai. Svaigas kakao pupiņas satur apmēram 30% ūdens un 30% kakao eļļas.…
Mūsdienās šokolādei ir ļoti daudz pielietojumu, tā ir ne tikai nozīmīga kulinārijas sastāvdaļa, bet pārliecinoši iekaro savu vietu arī skaistumkopšanas jomā. Par to, ka šis gardums ir ne tikai garšas baudījums, cilvēki pārliecinājās jau pirms daudziem gadsimtiem, tāpat kā šodien sabiedrība atkal un atkal nonāk pie jauniem pētījumiem par tās labajām īpašībām. Ne velti šokolāde tulkojumā no grieķu valodas šokolāde nozīmē “Dievu ēdiens”. Meksikas līča piekrastē radās olmeku civilizācija. No viņu kultūras gandrīz nekas nav atlicis, bet daži vēsturnieki pieļauj, ka vārds “kakao” pirmo reizi skanējis kā “kakawa” atuveni 1000 gadus pirms mūsu ēras olmeku civilizācijas uzplaukuma laikā. Maiju vidū kakao bija lielāka nozīme. Šokolādi lietoja rituālu laikā kā svēto dzērienu. Maiji izrīkoja pirmās zināmās kakao plantācijas. Viņiem bija labi izstrādātas metodes dažādu šokolādes dzērienu pagatavošanai, izmantojot dažādas piedevas un sastāvdaļas, sākot no krustnagliņām līdz pipariem. Cukuru viņi vispār nepazina. Kakao pupiņas bija bagātības un varas simbols. Dzērienu no šokolādes pupiņām varēja atļauties tikai sabiedrības elite. Pašas šokolādes pupiņas izmantoja naudas vietā. Vergu varēja iegādāties par 100 kakao pupiņām.
