KUSTĪGĀ BILDE
Kino ir cilvēku mūžīgo meklējumu produkts – tapis laikā, kad pasaulē valdīja zinātnisko atklājumu gars, kā jauns cilvēka prāta sasniegums. Labi zināms ir stāsts, kā brāļu Limjēru pirmajā kino demonstrēšanas seansā publika krita panikā un bēga no zāles redzot, kā (ekrānā) vilciens pienāk stacijā un aizbrauc garām kamerām. Skatītāji to toreiz uztvēra kā realitāti, nevis fikciju, jo līdz tam nekas līdzīgs nebija redzēts, līdz tam pastāvēja tikai acīmredzamā realitāte, taču pēkšņi tika priekšāstādīta fiksēta realitātes (pagātnes) daļa. Pienākošais vilciens salauza sabiedrības domāšanu, atverot vārtus virtuālajai realiātei.
KINO VALDZINĀJUMS
Tieši tajā apstāklī arī slēpjas kino kā medija valdzinājums. Virtuāla realitāte, notikumu koncentrēts vizualizējums, iespēja būt lieciniekam un pārdzīvot visdažādākos stāstus, būt vizdažādākajās vietās neizkustoties no kinozāles.
Kino radīja vidi, kur darboties cilvēka iztēlei, piepildīties tā sapņiem un izdzīvot neesošus notikumus. Kino radītājiem palika uzdevums radīt to, ko publika gaidīja.
…
