Standartizācija

Standarts -
ir attiecīgas institūcijas apstiprināts dokuments, kurš izstrādāts, pamatojoties uz kopēju vienošanos, ietver vispārīgus un daudzkārt piemērojamus noteikumus, norādījumus vai dažādu veidu darbību vai to rezultātu raksturojumu un kura mērķis ir optimāli sakārtot noteiktu jomu.
Standartu veidi
pamata standarti;
terminoloģijas standarti;
testēšanas standarti;
ražojumu standarti;
procesu standarti;
pakalpojumu standarti;
saskarsmes standarti;
standarti par to, kāda informācija jāsniedz.
Pamata standarts – standarts, kuram ir ļoti plašs pielietojums vai kas paredz vispārējus noteikumus vienā konkretā nozarē.

Terminoloģijas standarts – standarts, kas attiecas uz terminiem; parasti tiek dotas arī šo terminu definīcijas un dažreiz arī skaidrojošie komentāri, ilustrācijas, piemēri utt.
Testēšanas standarts – standarts, kas attiecas uz testēšana metodēm, dažreiz to papildina arī citi noteikumi, kas attiecas uz testēšanu, piemēram atsevišķu paraugu pārbaudīšana, statistikas metožu izmantošana, testu secība.

Ražojuma standarts – standarts, kas izvirza noteiktas prasības attiecībā uz vienu, atsevišķu ražojumu vai ražojumu grupu, lai apstiprinātu tā atbilstību lietošanas nolūkam.
Procesa standarts – standarts, kas izvirza noteiktas prasības attiecībā uz procesu,lai apstiprinātu tā atbilstību lietošanas nolūkam.

Pakalpojuma standarts - standarts, kas izvirza noteiktas prasības attiecībā uz pakalpojumu, lai apstiprinātu tā atbilstību lietošanas nolūkam.
Saskarsmes standarts – standarts, kas izvirza noteiktas prasības attiecībā uz ražojumu vai sistēmu savienojamību to savstarpējā saskares punktā.

Standarts par to, kāda informācija jāsniedz – standarts, kurš nosaka raksturīgāko pazīmju sarakstu, saskaņā ar kuru jāizklāsta ražojuma, procesa vai pakalpojuma vērtība vai citi raksturlielumi.…