A.Antuāns savā 1.lomā (hercogs d’Anrī Ž.Sandas „Marķīzā de Vijemē”) pārsteidz ar savas spēles vienkāršību un patiesīgumu, kas krasi atšķiras no Franču Komēdijas aktieru spēles. Negaidīti Antuāns kļūst par aktieru pulciņa šķelšanās cēloni, jo jaunos aktierus aizrauj viņa spēles stils.
Antuāns ar saviem sekotājiem aiziet no „Galliešu pulciņa” un 1887.g. nodibina savu „Brīvo teātri”, kas pastāv līdz 1895.g., un kļūst par pirmo Eiropas moderno nekomerciālo teātri.
Teātra atklāšanā vētrainu reakciju izraisa L.Ennika dramatizētais E.Zolā stāsts „Žaks Damūrs” – lielākā daļa sajūsmā aplaudē, bet akadēmiskā stila piekritēji atstāj zāli.
Milzīgu iespaidu uz publiku atstāj dekorāciju reālisms un aktieru dabiskais spēles stils, kurā nav nekā no franču teātrī tik pierastās izteiksmīgās deklamācijas.…
