2.Pupiņas
Lai gan tās tiek dēvētas par pākšaugiem, tās ir augu pākšu sēklas. Pupiņas ir pākšaugu dzimtas, pupiņu ģints (Phaseolus), liānveida vai puskrūmveida augi. Pākšaugu dzimtas pārstāvjus sāka kultivēt pirmos kā kultūraugus (pupas un pupiņas, zirņi, lēcas, soja un citi). Tā saucamās lauku jeb cūku pupas bieži vien (Viela faba) atrod izrakumos kopā ar priekšmetiem, kas lietoti bronzas laikmetā. Bībelē minēts, ka pupas Palestīnā audzētas Zālamana valdīšanas laikā tūkstoš gadu pirms mūsu ēras.
2.1.Vēsture
Pupas, tāpat kā lielākā daļa graudaugu, bija zināmas jau tālā pagātnē. Senajā Ēģiptē pret pupām izturējās ar māņticīgām bailēm. Tās nedrīkstēja ēst priesteri. Melnos plankumus uz pupu baltajām vainaglapām ēģiptieši uzskatīja par nāves zīmogu, bet pašu pupu par tās simbolu. Senie grieķi labprāt no pupām gatavoja visdažādākos ēdienus, bet, audzējot, pārdodot vai pērkot pupas, noteikti tās ziedoja dieviem. Senajiem romiešiem pupas bija viens no pārtikas produktiem. To norāda pat latīņu nosaukums — faba (aizgūts no grieķu valodas), kas nozīmē pārtika, ēdiens. Katru gadu ievērojamie romieši, kas tika izvēlēti par tiesnešiem, rīkoja īpašas svinības, kuru laikā, braukājot pa pilsētu, saujām vajadzēja sviest pupas pūlī.…
