Filma ir balstīta uz kontrastiem. Režisors tīšām iekļauj filmās pūļus, lai parādītu galveno varoņu vientulību. To varētu ļoti labi pamanīt brīdī, kad galvenā varone gaida vīrieti pie viesnīcas, kad viņu „ēd” ar acīm vīrieši, kuri viņu ir pilnībā aplenkuši. Galvenā varone ir viena un nekas nespētu paglābt viņu no pūļa, kas jebkurā brīdī bija spējīgs mesties viņai virsū. Izmantojot full-shot režisors paradīja, ka salīdzinājumā ar varenām monumentālām ēkām cilvēks ir pavisam mazs, itkā autors vēlējās uzsvērt cik patiesībā cilvēks ir sīks un trausls.
Filmas pamatelements ir vientulība un atsvešinātība. Tā tiek parādīta ar kameras darbu un izvēlētām mizanscēnām. Manuprāt, jūra var kalpot par simbolu- tajā nav iepsēju paglābties no vientulības, kura aplenc varoņus, kuri devās izbraucienā ar laivu. Tāpat arī salas- tās ir neapdzīvotas, kas rada vienatnes noskaņu. Paliekot uz tām cilvēks nespēs komunicēt, jo apkārt ir tikai jūra, bet visas laivas brauc salām garām. …
