1.Tie kuri prata pagatavot visvienkāršāko ēdienu visbiežāk bija zintnieki. Pret šādiem cilvēkiem izturējās ar cieņu. Īsta revolūcija kulinārijas mākslā bija pirmo trauku parādīšanās sadzīvē. Tas bija visparastākais māla pods. Nu gatavošanas laikā varēja pievienot ūdeni un ēdieni kļuva daudzveidīgāki, šķidrāki un ar dažādām garšu niansēm. Katram apvidum un reģionam sāka izveidoties savi ēdieni, kā arī savi ēdienu pagatavošanas noslēpumi. Ir saglabājies paradums atsevišķus ēdienus vārīt māla podiņos. Vēsture liecina, ka par zupu dzimteni var uzskatīt seno Ēģipti un Ķīnu, tur tos gatavo jau no III gs. p.m.ē. Romieši uzskatīja, ka ēzdami, paši tuvinās dieviem. Bagāto Romiešu dzīrēs tika pasniegti astoņu dažādu veidu ēdieni un katru reizi klāt deva 12 dažādus vīnus. Senās Romas kulināri izcēlās ar prasmi gatavot cūkgaļas ēdienus. Senajā Grieķijā bija paradums gatavot dzīru mielastus no jūras veltēm. Viduslaikos ēdienus bieži pasniedza maizes traukos. Apvērsums Eiropas kulinārijas mākslā notika tad, kad atklāja ceļus uz tālām zemēm, no kurām tika pārvestas garšvielas. Visiecienītākie bija melnie pipari, jo ar tiem varēja nomākt ne īpaši svaigas gaļas aromātu. Kulinārijas attīstībā ēdienu gatavošanā savs nopelns ir senajai Grieķijai. Grieķi vieni no pirmajiem izgudroja katlu, restes gaļas cepšanai un cepešpannu. Profesionālā kulinārija radās tikai pēc ēdināšanas uzņēmumu izveidošanās. Pakāpeniski radās jauna disciplīna- EGT. Tā balstās uz tautas kulinārijas tradīcijām.…
