lai tērps būtu pilnīgs, bija nepieciešami cimdi līdz elkoņiem, somiņa – kurā bija pūdernīca, zeltīts papīrs(mīlestības vēstulīšu rakstīšanai), neliela mufe(saplacināta cilindra formas apģērba detaļa no auduma, roku sildīšanai, nošūta ar zvērādu) un noteikti vēdeklis. Bez vēdekļa, sevi cienoša dāma, jutās kaila. „Ar vēdekli varēja paziņot daudzas lietas, piemēram,
trīs locījumu atvērumi „ES TEVI MĪLU”
ar saliektu vēdekli gaisā – brīdinājums „MUMS SEKO”
pret runātāju pavērst šaurais vēdekļa gals – NICINĀJUMS”
Vakaros, kad sievietes gāja gulēt, tās valkāja peņuārus (tualetes tērps)un halātus, kuri bija izdekorēti ar visādiem rotājumiem, zīmējumiem.