Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.02.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
  • Referāts 'Latvijas un Īrijas IKP salīdzinājums 2006.gadā', 1.
  • Referāts 'Latvijas un Īrijas IKP salīdzinājums 2006.gadā', 2.
  • Referāts 'Latvijas un Īrijas IKP salīdzinājums 2006.gadā', 3.
  • Referāts 'Latvijas un Īrijas IKP salīdzinājums 2006.gadā', 4.
  • Referāts 'Latvijas un Īrijas IKP salīdzinājums 2006.gadā', 5.
  • Referāts 'Latvijas un Īrijas IKP salīdzinājums 2006.gadā', 6.
  • Referāts 'Latvijas un Īrijas IKP salīdzinājums 2006.gadā', 7.
  • Referāts 'Latvijas un Īrijas IKP salīdzinājums 2006.gadā', 8.
Darba fragmentsAizvērt

Salīdzinot Latvijas un Īrijas datus par iekšzemes kopproduktu, redzam, ka Īrijā tas ir vairāk nekā 6 reizes lielāks. Vispirms jāmin, ka Īrija savu ekonomikas attīstību veicināja neatkarības apstākļos, neciešot Otrajā Pasaules karā, kas ļāva tai veiksmīgāk plānot valsts ekonomiku. Savukārt Latviju 1941. gadā okupēja PSRS, tā izcieta Otro Pasaules karu, ilgo okupāciju līdz pat 1991. gadam, kad atguva savu neatkarību. Latvijas ekonomika no PSRS komandekonomikas sistēmas tika virzīta uz brīvā tirgus ekonomiku, taču uzskatu, ka ekonomikas attīstības plānošanā bija pieļautas vairākas kļūdas, nepārdomāti sadalīts valsts budžets.
Secīgi aplūkojot Latvijas un Īrijas IKP sadalījumu pēc ražošanas veidiem, redzu galvenokārt dažādas atšķirības.
Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zvejniecība procentuāli no IKP abās valstīs aizņem līdzīgu daļu (Latvijā tie ir 3,09%, Īrijā 3,89%). Latvijā kā negatīvais varētu būt tas, ka darba ražīgums lauksaimniecībā vēl ir ļoti zems, kaut nodarbināto skaits liels. Latvijā vairāk ir zemnieku, kas saražoto produkciju patērē galvenokārt savām vajadzībām, mazāk ražo tirgum.
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde ir līdzvērtīgās pozīcijās, abās valstīs sastāda salīdzinoši pavisam nelielu daļu iekšzemes kopprodukta (Latvijā 2,10%, Īrijā 1,29%).
Būvniecība Īrijā – 7,86% no IKP, Latvijā – 6,50%. Latvijā pēdējos gados strauji attīstījās administratīvo un dzīvojamo ēku celtniecība, ko stimulēja iespēja saņemt bankās lielus kredītus. Bet pēdējā laikā sakarā ar Pretinflācijas plāna ieviešanu, tika izmainīta kredīta saņemšanas kārtība, kā rezultātā būvniecība samazinās. Kā arī mums negatīvi vērtējama šoseju, ielu un ceļu būve, nav sakārtota ceļu sistēma. Pēdējā laikā gan tika saņemts ES līdzekļi nozīmīgu maģistrālo ceļu un pievadceļi izbūvei, taču valsts finansējums ielu, šoseju un ceļu būvei vēl aizvien vērtējams kā negatīvs. …

Atlants