Patvēruma procedūra Latvijā un Eiropas Savienībā

Pēdējo gadu laikā pasaulē notiek strauja bēgļu plūsma, kas ir liels izaicinājums katrai valstij.
Notiekot krīzes situācijām – notiek arī masveida bēgļu pieplūdumi, kuri meklē starptautisko
aizsardzību drošā valstī. Cilvēki bēg ne tikai dēļ labākas dzīves, jo dzīvo nabadzībā un badā, bet
cēlonis tam visam ir daudz dažādu faktoru kā bruņoti konflikti, nemieri, politiskās vajāšanas,
diskriminācija, un citi dzīvību apdraudoši notikumi personas izcelsmes valstī.
Kopš 2015.gada ES saskārusies ar rekordlielu patvēruma meklētāju skaita pieaugumu bēgot
no konfliktiem, terora un vajāšanas Sīrijā, no 2021.gada - saistībā ar notikušo ārkārtējo situāciju
starp Baltkrieviju, gan ar 2022.gadā Ukrainā notiekošo Krievijas militāro iebrukumu. ES no
2014.gada līdz 2021.gadam kopumā saņemti 3 823 505 patvēruma meklētāju iesniegumi,1 bet no
2014.gada līdz 2022.gada oktobrim, 25 035 personas bēgot uz Eiropas Savienību Vidusjūrā ir
mirušas vai pazudušas.2 Tas nozīmē, ka ceļš līdz Eiropas Savienības robežai ir bīstams dzīvībai, bet
tas neattur no bēgšanas uz ES. Migranti ir gatavi riskēt ne tikai ar savām, bet arī ar savas ģimenes
dzīvībām.
Katrai dalībvalstij attiecībā pret patvēruma meklētāju svarīgi īstenot Eiropas Savienībā
izstrādātās minimālās juridiskās tiesības un cilvēktiesības. Patvēruma meklētājiem nonākot pie
pirmās ES valsts robežas nākas saskarties ar dažādām grūtībām kā “pushback” jeb “migrantu
atgrūšana”, ko izmantojušas vairākas ES valstis pārkāpjot tiesības uz patvērumu un neizraidīšanas
principu, kas ir starptautiski atzītas cilvēktiesības, ko arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa un Eiropas
Savienības Tiesa savos spriedumos ir nosodījusi. …