Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
6,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:137713
 
Vērtējums:
Publicēts: 15.05.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 14 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Saturs    3
  Ievads    4
1.  Voltamperometrija    5
2.  Voltamperometrijas veidi    7
2.1.  Kvadrātviļņu voltamperometrija    7
2.2.  Kāpņveida voltamperometrija    8
2.3.  Lineārās plūsmas voltamperometrija    8
2.4.  Cikliskā voltamperometrija    9
2.5.  STRIPpINGA voltamperometrija    10
2.6.  Rotējoša elektroda voltamperometrija    10
2.7.  Diferenciālpulsa voltamperometrija    11
2.8.  Normālpulsa voltamperometrija    12
2.10.  Hronoamperometrija    14
3.  Polarogrāfijas veidi    14
3.1.  KLASISKĀ POLAROGRĀFIJA    14
3.2.  Oscilogrāfiskā polarogrāfija    15
3.3.  diferences polarogrāfija    16
3.4.  Puspolarogrāfija    16
3.5.  Diferenciālā PUspolarogrāfija    17
3.6.  kvadrātviļņu polarogrāfija    17
3.7.  Maiņstrāvas polarogrāfija    18
  Secinājumi    19
  Izmantotā literatūra    20
Darba fragmentsAizvērt

Voltamperometrija ir elektroķīmiskā analīzes metode, kurā izmanto uzņemto voltampērlīkņu interpretāciju. Elektroķīmiskās analīzes metodes ir tādas, kurās izmanto vielas mijiedarbību ar elektrisko enerģiju. Kā analītisko signālu, kas saistīts ar nosakāmās vielas dabu un tās daudzumu, var mērīt elektroķīmiskās īpašības: elektrovadītspēju, potenciālu, elektrības daudzumu, strāvu.
Klasificējot elektroanalītiskās metodes, ņem vērā procesus, kuri noris uz fāžu robežas „elektrods–šķīdums”, ierosinot nosakāmo vielu ar elektrisko lauku. Izšķir trīs metožu grupas:

a)metodes, kuras nav saistītas ar elektrodu procesiem; analīzes gaitā mēra šķīdumu elektrovadītspēju (konduktometrija);
b)metodes, kuras balstās uz elektrodu reakcijām. Uz elektrodiem no ārpuses spriegumu nepieliek, Faradeja strāvas šķīdumā nav (potenciometrija);
c)metodes, kuras arī balstās uz elektrodu reakcijām, bet atšķirībā no iepriekšējās grupas, uz elektrodiem no ārpuses pieliek spriegumu, caur analizējamo šķīdumu plūst strāva (elektrogravimetrija, kulonometrija, voltamperometrija).

Analīzes nolūkiem voltamperometrijā izmanto iekārtu, kurā darba gaitā viens no elektrodiem polarizējas, bet otrs nepolarizējas. Polarizējamais elektrods var būt ciets mikroelektrods, kā arī dzīvsudraba pilienelektrods. Nepolarizējamais elektrods var atrasties kā pašā analizējamā šķīdumā, tā arī šķīdumā, kas ir tikai elektriskā kontaktā ar to.
Ar voltamperometrijas metodi, iegūstot voltampērlīknes var veikt gan kvalitatīvo, gan kvantitatīvo analīzi.

Elektrolītiskās šūnas šķīdums satur nosakāmos jonu, kurus voltamperometrijā parasti sauc par depolizatoriem. Tie var pārvietoties gan savas haotiskās kustības, gan arī elektrostatiskā lauka ietekmē. Haotiksā kustība izraisa difūziju, vienvirziena pārvietošanās elektriskajā laukā – migrāciju pretēji lādētā elektroda virzienā.
Voltamperometrijā rada tādu apstākļus, lai depolizators pie stipri polarizējamā elektroda nonāktu praktiski tikai difūzijas rezultātā. To panāk, ievadot šķīdumā samērā lielus tādu elektrolītu daudzumus, kuru joni elektrodreakcijās nepiedalās. Šos elektrolītus sauc par fona elektrolītiem. Fona elektrolītu koncentrācija parasti ir 0,1 – 1 mol/l. Tā vismaz 50 – 100 reižu pārsniedz depolizatora koncentrāciju. Tāpēc šī elektrolīta joni it kā elektriski ekranē depolizatora jonus, kuri tad spēj pārvietoties tikai haotiski, t. i., difundējot. Turklāt fona elektrolīts palielina šķīduma elektrovadītspēju, un sprieguma kritums šķīdumā kļūst niecīgs.
Voltamperometrijas šūna, kurā izmantots pilošais Hg elektrods, tiek saukta par polarogrāfu.
Nepolarizējamā kalomela elektroda un šķīduma elektriskā pretestība ir nesalīdzināmi mazāka par stipri polarizējamā dzīvsudraba pilošā elektroda pretestību. Tāpēc var uzskatīt, ka viss elektrolītiskajai šūnai pieliktias spriegums U ir praktiski vienāds ar sprieguma kritumu pilošajā dzīvsudraba elektrodā. Mainot šo spriegumu, mainās arī caur elektrolītisko šūniņu plūstošās strāvas stiprums. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties