Viļa Plūdoņa stāsta „Mazā Anduļa pirmās bērnības atmiņas” biogrāfiskā analīze

Dzimis 1874. gada 9. martā (25. februārī) Bauskas Pilsmuižas Lejniekos kā saimnieka dēls. Dzejnieka īstais vārds bija Vilis Lejnieks, vēlāk viņš savu pseidonīmu Plūdonis (Plūdons) pieņēma par uzvārdu. Plūdoņa tēvs Jānis Lejnieks mirst, kad Plūdonim ir tikai trīs gadi, tāpēc mātei nākas vienai uzņemties rūpes par četriem dēliem. Jaunākais brālis, kurš nosaukts tēva vārdā, vēlāk ir Plūdoņa sapņu un domu biedrs. Klausoties vecmāmiņā, kura viņam stāstījusi tautasdziesmas, pasakas un nostāstus, ātri attīstās nākošā dzejnieka fantāzija. Spilgtākie bērnības iespaidi ir no ūdeņiem, jo vecāku mājas atrodas Mēmeles krastā. Arī dārzs, koki, pļavas upmala un tīrelis dziļi iespiedušies dzejnieka atmiņā. Iemācījies lasīt, viņš jau pirmsskolas gados kopā ar brāļiem mājās rīko teātra uzvedumus, izdod žurnālu ar saviem dzejoļiem, sacer „varoņeposus”, kurus pašizdomātā melodijā dzied pieaugušajiem.…