Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
1,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:471286
 
Vērtējums:
Publicēts: 25.11.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Viduslaiku kultūra Eiropā    3
1.1.  Arhitektūra    3
1.2.  Viduslaiku izglītība, zinātne un literatūra    4
2.  Viduslaiku filozofija Eiropā    6
  Izmantotās literatūras saraksts    10
Darba fragmentsAizvērt

Laikposmā no. 5. – 11. gs. Kristietību pieņēma turpat vai visas Eiropas tautas, un tās vienoja kopēja baznīcas virsvalde – pāvesta vara. 1054. g. oficiāli baznīca sašķēlās Rietumu katoliskajā un Austrumu pareizticīgajā baznīcā. Viduslaikos baznīcai piederēja noteicošais vārds gandrīz visās dzīves jomās. Izglītību bija iespējams iegūt tikai klosteru un baznīcu skolās.
1.1.Arhitektūra

Pēc kristietības atzīšanas Romā tika uzcelti daudz dievnamu. Baznīcu jeb sakrālajā būvniecībā kā paraugu izmantoja Romas publiskās celtnes un bazilikas. Baziliku tipa baznīcas bija ļoti vienkāršas. Tām bija taisnstūrveida plānojums un iekštelpa ar kolonnu rindām sadalīta vairākās daļās – jomos. Pus lokveida apsīda atradās vidusjoma dziļumā, galvenajai ieejai pretējā pusē. Kristieši tur novietoja altāri. Vidusjoma abās pusēs atradās sānjomi. Marmora grīdas un kolonnas, kā arī daudzkrāsainas mozaīkas radīja greznuma iespaidu bazilikas plānojuma baznīcās.
Par Bizantijas sakrālās arhitektūras pirmsākumu var uzskatīt Svētās Sofijas katedrāli, ko imperators Justiniāns I uzcēla Konstantinopolē 6. gadsimtā. Ievērojamākais jaunums šajā sava laika lielākajā baznīcā bija četru grandiozu kolonnu balstītais centrālais kupols. Kupols ar logu rindām paceļas sešdesmit metru augstumā un rada katedrālē gaišuma un plašuma sajūtu. Svētās Sofijas katedrāle kļuva par paraugu Bizantijas un Krievijas baznīcām, kā arī daudzām islāma pasaules mošejām. Daudzkrāsainās mozaīkas radīja svinīgi dievbijīgu gaisotni Bizantijas baznīcās.
Katoļu baznīcas bagātību pieaugums radīja visus priekšnoteikumus romānikas stila sakrālās arhitektūras izveidei Rietumeiropā. Dievnamus sāka celt lielākus nekā līdz šim, koka ēku vietā nāca akmens celtnes, un jumtu nesošās arkas tagad izbūvēja pusaploces formā. Iemesls, kas veicināja pāreju uz akmens celtnēm, bija bailes no ugunsgrēka. Romānikas stila uzplaukums bija 11. – 12. gadsimtā. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties