„ Latvieši pie sava apģērba turas tik stipri, ka no tā nešķiras pat mirdami. Pie viņiem ir paradums apglabāt mirušos tajā goda apģērbā, kādā viņi svētdienās uz baznīcu brauc vai jāj.”
No 1841.gadā izdotā J. G.Kola (Kohl J.G.) ceļojumu apraksta
„ Die deutschrussischen Osteeprovinzen”i
Ne velti kādu daļu no priekšstata par mums izsaka tas, ko mēs valkājam. Apģērbu var izdalīt kā cilvēka trešo daļu kur pārējās divas ir augums un dvēsele. Tautastērps ir ne tikai latviskās cieņas, lepnuma un goda cēlājs un turētājs, bet arī identitātes robežu rādītājs. Uz latviešu sievieti, kura nēsā (nes! K.R.) tautisku tērpu krīt dievišķās Laimas gaisma.ii
Šajā darbā tiks aplūkots Ventspils novada sievu goda tērps un meklētas kopīgās iezīmes ar Ziemeļkurzemes Lībiešu sieviešu goda tērpu. Darba mērķis ir rādīt ieskatu Ventspils tautas tērpā 19.gadsimtā, tā jaunākajā attīstības pakāpē jau ar dažām rūpnieciski papildinātām detaļām.
Kurzemes novadu tādu kādu mēs to pazīstam šodien vēsturiski pārstāvējuši un veidojuši divi Latvijas senie etnosi – kurši (balti) un lībieši (somugri). Paralēli etniskajiem procesiem – kaimiņattiecībām un migrācijai, savu, nenoliedzami svarīgo lomu Kurzemes tautastērpu izveidē ir spēlējušas ekonomiskās peripetijas. Kā piemērs šeit minams 17.gs. Kurzemes hercogistes saimnieciskais uzplaukums. Izveidojoties manufaktūrām un kardināli attīstoties tirdzniecībai Kurzemē, vairāk nekā pārējos novados, tautastērpa darināšanā tika izmantoti jau rūpnieciski ražoti audumi un apģērba piederumi. Parādījās jaunas tautastērpa interpretācijas ko papildināja tādi materiāli kā zīds, brokāts, samts, stikls, metāls u.c.
Ziemeļkurzemes Lībiešiem viduslaikos pārvietojoties no Kurzemes vidienes uz Ziemeļu piekrasti, un par pamatnodarbi izvēloties zvejniecību, mainījās arī ģērbšanās tradīcija. Pastāvīgie un ilgstošie sakari ar Baltijas jūras krastos mītošajām Igaunijas un Zviedrijas tautām, kā arī igauņu un lībiešu etniskā radniecība, laika gaitā ir izpaudušies kā apģērbā, tā to terminos. Piemēram, sieviešu garais tunikveida krekls, lībiešu valodā ‘serk’, igauņu ‘sark’, zviedriski ‘sark’.iii…
