Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:157242
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.07.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 11 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Vārda „velns” etimoloģija    3
  Velna tēla iedalījums folklorā    4
  Velna piesaukšana un sastapšana    5
  Velna pretinieki    5
  Velna rakstura galvenās iezīmes    5
  Velna dzīvesvieta    6
  Velna ģimene    6
  Velna funkcijas    6
  Velna aizdzīšana    8
  Nobeigums    9
  Tēzes    10
  Izmantotās literatūras saraksts    11
  Atsauces    12
Darba fragmentsAizvērt

Latviešu folklorā teikas līdzās pasakām ir viens no plašākajiem un nozīmīgākajiem vēstītāj folkloras žanriem. Teikas ir apjomā īsi, nesaistītā valodā radīti, tautas poētiskās daiļrades sacerējumi, kas atbilstoši sava laika zināšanām un uzskatiem pauž cilvēku atziņas par dabas un sabiedrības parādībām. Daudzās no līdz šim savāktajām latviešu tautas teikām darbojas dažādas mitoloģiskas būtnes – personificēti dabas spēki: Dievs, Velns, milži, raganas, lietuvēni utt. Teikas vēstī par šo pārdabisko būtņu savstarpējām attieksmēm, par viņu darbību, kuras rezultātā rodas un izveidojas gan zeme un tās reljefs, gan arī debess ar spīdekļiem u.tml. Velna tēlam ir savdabīga vieta latviešu folklorā. Tā ir savdabīga pēc sava īpatsvara un funkcijām gan pārējo folkloras mitoloģisko tēlu sistēmā, gan ieražu un rituālu struktūrā, gan dažādos folkloras žanru mākslinieciskajā izveidē un dziļākā satura izpausmē. Diemžēl visi šie jautājumi vēl ir ļoti maz pētīti un skaidroti. Kopumā visvairāk pētīta un risināta ir tieši vārda „velns” etimoloģija un līdz ar to arī ģenēzes problēma.
Pastāv dažādi atzinumi par šī vārda izcelšanos. Vienu no viedokļiem pārstāv salīdzināmās valodniecības un mitoloģijas speciālisti V.Ivanovs un V.Toporovs. Viņu atzinums, ka latviešu tautasdziesmu Velns uz kopīgas indoeiropiešu saknes – vel pamata saistāms ar veļiem, Veļu māti un dziļi sakņojas kopīgajā arhaisko mitoloģisko tekstu mantojumā kā gaismas un tumsas, dzīvības un nāves, debesu un zemes pretstata paudējs. Šī radniecība atklājas, galvenokārt, valodas līmenī. Veicot detalizētu analīzi visiem Velna vārda fiksējumiem latviešu un lietuviešu vēstures avotos, H.Biezais secina, ka jau kopš XVI gadsimta abas tautas pazinušas no vienas saknes atvasinātus divus patstāvīgus vārdus – velis un velns (leišu velès, velys un velnias). …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties