Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:575321
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 07.04.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Pazīmes, kas liecina par tiesību rašanos    3
2.  Vardarbības valsts rašanās teorijas raksturojums    4
3.  Valsts ārējās funkcijas    5
4.  Federatīva valsts    6
5.  Cilvēka poilitiskās un ekonomiskās tiesības    8
6.  Salīdziniet antidemokrātisko režīmu ar demokrātisko    9
7.  Valsts tipa jēdziens    10
8.  Birokrātijas jēdziens, raksturojums    11
9.  Valsts iekšējas funkcijas    13
10.  Konfederatīva valsts    13
Darba fragmentsAizvērt

Tiesības un valsts pieder pie visgrūtākajām sabiedrības parādībām. Ikdienā zem termina „tiesības” cilvēki saprot, ka tiesības ir vispārobligātie tiesību noteikumi, kurus valsts nosaka un sankcionē likumos un noteikumos. Taču tiesībām ir daudz dzīļākā būtība. Tiesības ir valsts īpašs, oficiāls sabiedrisko attiecību regulātors – tā ir galvenā tiesību nozīme. Tiesības rodas no valsts un ir nesaraujami saistītas ar valsti, tās izsaka sabiedrības vai tās daļas gribu un intereses, tiesības ir formulētas speciālos aktos, tiesības veido sistēmu, tiesības ir vispārobligātas un to realizāciju nodrošina valsts, tiesībām ir piespiedu spēks.
Tiesības ir galvenais valsts elements. Tiesībām ir arī īpašas pazīmes – būtiskas īpašības, kuras ļauj apgalvot, ka sabiedrībā tiesības rodas un funkcionē. Dažādi autori izdala dažādu tiesību pazīmju skaitu, taču es vēlētos izdalīt sekojošas pazīmes:
1. Normatīvisms – tiesības sastāv no uzvedības noteikumiem, kuri strikti regulē cilvēku un organizāciju tiesības un pienākumus.
2. Vispārobligātums – nozīmē, ka tiesību normas ir vispārobligātas visiem sabiedrības dalībniekiem un visiem tiem, kas atrodas noteiktās valsts teritorijā. Gadījumā, ja tiesību normas tiek pārkāptas, valsts var piemērot piespiedu līdzekļus;
3. Formālā noteiktība, jeb formālisms – nozīmē, ka tiesību normas vienmēr tiek atspoguļotas rakstiskā formā un obligāti tiek ietvertas noteiktajā aktā – likums, kodekss, noteikumi un citi. Formālismam ir īpaša vērtība, jo tas pasargā tiesības no nesankcionētām izmaiņām, nosakot sabiedrībai šī regulātora īpašu noteiktību. Tiesību formālisms rakstorojas ar to, ka tiesības tiek nostiprinātas likumos, un tas veicina sabiedrības stabilizāciju, veicina tiesību precīzu piemērošanu, izmantošanu un ievērošanu;
4. Bezpersoniskums – šī pazīme nosaka to, ka parasti tiesībām nav konkrēta, personificēta adresāta, jo tās ir vērstas uz nenoteiktu personu loku. Ja kāds nokāk situācijā, kura ir stingi noteikta tiesību normā, tad šī persona arī ir tiesību adresāts.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties