Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:410569
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.04.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    1
1.  Valsts politiskās varas būtība un raksturs    2
2.  Politiskās varas avoti dažādos politiskajos režīmos    6
  Demokrātiskie režīmi    6
  Nedemokrātiskie režīmi    23
3.  Politiskās varas avots un tās leģitimitāte    23
  Nobeigums    27
Darba fragmentsAizvērt

Politiku, jēdziena visplašākajā nozīmē, varētu nosaukt par sabiedrību pārvaldošu darbību. Liela mēroga politiski sabiedriskie procesi nenorisinās paši, tiek ir nepieciešama zināma ievirze – “politiskais kurss”, kontrole un politiska vadība. Šāda politisko procesu kontrole valsts mērogā ir saucama par politisko varu. Te rodas virkne jautājumu par varas lomu sabiedrībā vispār, tomēr galvenais paliek jautājums par to, kas un kādā mērā ir tiesīgs no mūsdienu demokrātijas izpratnes politiski pārvaldīt. Tāpēc aktuāls kļūst jautājums par pieļaujamo politiskās pārvaldes izcelsmi jeb politiskās varas avotiem. Politisko varu, manuprāt, attiecīgajā situācijā varētu nosaukt arī par valsts varu, kas tiek apskatīta politiskajā aspektā. Balstoties uz demokrātijas režīma klasisko un patreiz pielietoto izpratni, kuras pirmsākumi meklējami jau 18.gadsimtā, politiskās varas avotus var iedalīt 2 grupās:
1.viena cilvēka vai sabiedrības slāņa griba kā politiskās varas avots (vienpersoniskais modelis);
2.visas sabiedrības griba (jāatzīmē, ka šajā kontekstā ar sabiedrību jāizprot “politiskā tauta – nācija jeb balsstiesīgo pilsoņu kopums).
Ar politiskās varas avotu īpatnībām ir saistīti arī jautājumi par valsts varas mehānismu vispār, atšķirībām indivīda lomai sabiedrībā dažādos politiskajos režīmos un politiskās varas leģimitātes nosacījumiem.
Valsts vara ir viens no pamatelementiem, ar ko tā atšķiras no visām citām mūsdienu sabiedrības organizācijām. Šo varu, atšķirībā no citiem varas veidiem sauc par valsts varu. Šaurākā nozīmē un daudzviet arī politoloģiskajā literatūrā par valsti tiek saukta tieši šī publiskā vara un arī mehānisms, kurš to realizē un kurā ietilpst parlaments, valdība, tiesa, armija, policija un citas institūcijas. Jēdzienu “vara” iespējams traktēt kā: “no atkarības izrietoša spēja un iespēja panākt savas gribas realizēšanos citu rīcībā; īpašā varas būtība praktiski izpaužas koncentrētā, lokalizētā enerģijā, kas liek citiem indivīdiem pakļauties”. Redzams, ka šis varas formulējums ir attiecināms arī uz valsts varas īpatnībām. Valsts vara kopumā ir globālas attiecības, kurās var izšķirt 2 pamatelementus:

1.atsevišķas gribas uzspiešana (individuālas, sociālas grupas – slāņa, sabiedrības kopumā griba);
2.sabiedrības pakļaušanās šai gribai. Šis iedalījums arī sadala varu tās objektos un subjektos.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1198609
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties