Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:526318
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 10.11.2003.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    4
1.  G.Manceļa darbības atspoguļojums    6
1.1.  ieguldījums latviešu valodniecībā    6
1.2.  uzskati par morāli, sadzīvi, audzināšanu    8
1.3.  rindas par audzināšanu no Manceļa “Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums”;1654    8
2.  K.Fīrekera dzīves gājuma un darbības apskats    9
2.1.  Ādolfijs – Fīrekera dziesmu izplatītājs Kurzemē    10
2.2.  garīgās dziesmiņas – mācību līdzeklis latviešu zemniekiem    10
3.  E.Glika dzīves un darbības atspoguļojums    11
3.1.  pirmo skolotāju sagatavotājs no zemnieku vidus    12
3.2.  latviešu ābeces sastādītājs un mācību metožu uzlabotājs    13
3.3.  Bībeles tulkotājs latviešu un krievu valodās    13
3.4.  E.Glika darbība Maskavā    14
4.  Nobeigums    15
5.  Izmantotā literatūra un avoti    16
Darba fragmentsAizvērt

Lai labāk varētu izprast pedagoģisko domu Latvijā 17. gadsimtā ir mazliet jāpalūkojas atpakaļ vēsturē, tā laika aktualitātēs un dzīves norisēs. 17, gadsimtā bija zudusi Latvijas reģionu politiskā vienotība. Valstiskā norobežošanās lielā mērā vērojama arī literatūras un pedagoģiskās domas attīstības procesos. Tas īpaši sakāms par Latgali, kuru divus gadsimtus (līdz 1772. g.) pārvaldīja katoliskā Polija, savukārt pēc pievienošanas Krievi­jai tautas uzticība katoļticībai glāba Latgali no rusifikācijas.
Turpretim Kurzemes - Zemgales hercogiste, kas 17. g.s. pieredzēja īpašu pacēlumu, atstājusi paliekošu nozīmi arī latviešu literatūras attīstībā, valodas normēšanā un pedagoģiskās domas virzībā.(G. Mancelis, K. Firckers, H, Ādolfijs u. c.).
Vidzeme pēc Altmarkas pamiera (1629) tika oficiāli atzīta par Zvied­rijas īpašumu, taču vairāku apsvērumu dēļ tomēr nekļuva par jaunu Zviedrijas apgabalu, bet saglabāja relatīvu neatkarību. Nākamais kara vilnis (1654—1660) atstāja kaujās nopostītu un arī mērī izmirušu zemi. Vairāk nekā puse visu zviedru Vidzemes zemnieku sētu palika tukšas. Tik ārkārtīgi sarukušais iedzīvotāju skaits sekmēja arvien lielāku zem­nieku piesaistīšanu muižu zemei. Tomēr zviedru valdība vairāk nekā vietējā muižniecība aizstāvēja zemniecības intereses.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1116530
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties