Visur eksistē tirgus, kur ļaudis sanāk kopā, lai pirktu un pārdotu savas preces un pakalpojumus. Brīvā tirgus ekonomikas sistēmā patērētāji un ražotāji maina savas preces un pakalpojumus daudzos konkurējošos tirgos. Ekonomiskā sacensība, konkurence ir tirgus saimniecības neatņemama pazīme, uzņēmēju, firmu, ekonomiskās rīcības un motivācijas elements. Uzņēmējus arvien nomāc problēma, kā cīnīties ar konkurentiem un kā paaugstināt uzņēmuma konkurētspēju. Iespējams, ka katrs varētu izdomāt arvien kaut ko jaunu un nebijušu, bet eksistē arī biežāk lietoti piemēri un paņēmieni.
Mūsdienu konkurences teorijas pamatlicējs Maikls Porters (Hārvardas universitātes profesors) savās grāmatās uzsver, ka konkurētspēju var paaugstināt ar diviem līdzekļiem:
zemākām izmaksām;
specializāciju.
Ar zemākām izmaksām saprot:
darba organizāciju ar zemākām izmaksām;
īsākus darba izpildes termiņus nekā konkurentiem, sākt ar preču izstrādāšanu un beidzot ar pārdošanu galējam patērētājam.
TIRGUS
Pieprasījuma un piedāvājuma analīze dod iespēju izprast daudzu ekonomisko procesu norisi: kā sociālie, politiskie un ekonomiskie faktori ietekmē tirgus cenas, kā valdības lēmumi, nodokļi un subsīdijas, muitas tarifi un kvotas ietekmē ražotāju un patērētāju rīcību u.tml.
Pētot pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbību, izzinām tirgus mehānisma darbību un to, kādā veidā šis mehānisms nosaka (regulē) ražošanas apjomu un cenas.
Visus ekonomiskos subjektus (uzņēmumus, mājsaimniecības, valdību) atkarībā no to funkcijām var iedalīt divās grupās – pircējos un pārdevējos.…