Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | ||
1. | Termina „tiesību avots” skaidrojums | |
2. | Tiesību avotu veidi un izpratne | |
3. | Tiesību avotu iedalījums | |
4. | Pasaules tiesību loki un tiesību avoti | |
4.1. | Anglo – amerikāņu tiesību loks | |
4.2. | Sociālistisko tiesību avoti | |
4.3. | Islama tiesību avoti | |
5. | Kontinentālās Eiropas tiesību loks un tā tiesību avoti | |
5.1. | Likuma loma un vieta tiesību sistēmā | |
5.2. | Paražu vai senču tiesības | |
5.3. | Tiesu prakse | |
5.4. | Tiesību doktrīna | |
5.5. | Vispārējie tiesību principi | |
6. | Latvijas tiesību pamatavoti un to iedalījums | |
Nobeigums |
Termins „tiesību avots” bija pazīstams un tika pielietots jau Romas impērijas laikā. Romiešu vēsturnieks Tits Livijs pirmos rakstos romiešu likumus – 12 tabulu likumus nosaucis par visu publisko un privāto tiesību avotu, no kura sākās tiesību attīstība un izveidojās romiešu tiesību sistēma. Romiešu tiesību avoti ir paražu tiesības, tautas sapulču likumi, edikti, juristu atbildes, senāta lēmumi, tiesu precedenti.
Mūsdienās, neraugoties uz termina „tiesību avots” izplatību un pielietošanu, bieži tiek norādīts, ka tas nav sevišķi veiksmīgi formulēts, un nereti tiesību teorētiķi piedāvā lietot terminu „tiesību forma”, līdz ar to bieži juridiskajā literatūrā pēc termina „tiesību avots” iekavās min tieši apzīmējumu - „forma”.
I.Krastiņš savā darbā „Tiesību teorijas pamatjēdzieni” norāda, ka „tiesību avots” ir „..speciāls juridisks termins tiesību ārējo formu apzīmēšanai, tas, no kurienes var „uzzināt” tiesību normu saturu. Tiesību avots norāda, ar kādiem paņēmieniem valsts izsaka iedzīvotāju gribu normatīvajos aktos. Vēsturē pazīstami šādi tiesību avoti: paražu tiesības, precedenti, normatīvie akti, starptautiskie un normatīvie līgumi, vispārīgie tiesību principi, tiesu prakse un tiesību doktrīna”. 1
Tiesību avots ir specifisks valstiskās gribas izpausmes veids, kādā griba kļūst par tiesībām. Tiesību avoti ir valstiski akti, kurus izdod kompetentas valsts iestādes vai arī tauta pieņēmusi referendumā. Svarīgākos tiesību avotu veidus nosaka attiecīgās valsts likumdošana. Visi tiesību avoti ir juridiski akti, kas satur tiesību normas. Tāpat pie tiesību avotiem pieder tādi akti, kas atceļ, apstiprina vai groza tiesību normas. Tiesību avoti ir Konstitūcijas, satversmes, Konvencijas, noteikumi, likumi, instrukcijas, lēmumi un citi normatīvie akti. Juridiskajā literatūrā pastāv vēl arī šādi tiesību avoti, kā tiesu prakse, paražas, precedenti, tiesību doktrīna un vispārējie tiesību principi.
„Daudzos Eiropas Civiltiesību un tirdzniecības kodeksos ir nostiprinātas normas, kas pieļauj piemērot paražas un tirdzniecības prakses ieradumus, ja ar to palīdzību tiek aizpildīti likumdošanas robi. Paražām ir arī vēl tāda loma, ka tās var noteikt, ko sabiedrībā objektīvi uzskata par taisnīgu un pareizu”. 2
Tiesības ir sarežģīta un svarīga kategorija. Tiesību avotu noskaidrošana un pētīšana parāda, kādā veidā tiesības ir veidojušās, attīstījušās un arī kādā veidā tās tiek ietvertas tiesību normās. …
Sabiedrības attīstība no saviem apzinātiem pirmssākumiem skaidri liecina, ka tiesībām ir īpaša un ļoti nozīmīga loma ikvienas tautas dzīvē. Tiesības ir sabiedrisko attiecību regulētājas gan starp sabiedrības locekļiem, gan starp sabiedrību un valsti. Tiesības atspoguļo arī konkrētā vēsturiskā posma cilvēku materiālās, garīgās un kultūras attiecības un šo attiecību attīstības līmeni. Neatkārtojamu informāciju par tautas kā sociāli un etniski organizētas cilvēku apvienības veidošanos, attīstību, par tās materiālo dzīvi, ētiku, morāles normām, garīgajām vērtībām un savstarpējām attiecībām sniedz rakstveida tiesību avoti. Šeit noteikti jāņem vērā, ka tiesību avotu saturs no vēsturiskā patiesīguma viedokļa ir ievērojami ticamāks nekā, piemēram, vēsturiski apraksti. Būtiski ir arī tas, ka tiesību avoti atspoguļo nevis kādu gadījumu vai vēsturisku faktu, bet gan vispārinātu, konkrētam vēsturiskam momentam raksturīgu, oficiāli noteiktu uzvedības modeli. Uz tiesību avotu īpašo nozīmīgumu cilvēces vēstures izzināšanā norādījuši daudzi pētnieki. Te jāatzīmē ievērojami 19.gs. un 20.gs. sākuma Latvijas tiesībzinātnieki un vēsturnieki kā Fridrihs Georgs fon Bunge, Arnolds Spekke, Arveds Švābe un Teodors Zeids. No mūsdienu tiesībzinātniekiem jāatzīmē Romāns Apsītis, Valdis Blūzma, Sanita Osipova, Edgars Meļķisis, J.Jelagins un V.Jakubaņecs. Ņemot vērā tēmas aktualitāti mūsdienās, izvēlēta kursa darba tēma „Tiesību avoti un to nozīme”. Kursa darba mērķis ir: izpētīt pasaules tiesību sistēmu loku tiesību avotus, to būtību un nozīmi. Lai realizētu šo mērķi, nepieciešams veikt sekojošus uzdevumus: 1) noskaidrot tiesību avotu definējumu, rašanās vēsturi; 2) atspoguļot dažādu tiesību lokus un to tiesību nozīmīgākos avotus; 3) analizēt Latvijas tiesību avotus.
- Slepkavība pastiprinošos un sevišķi pastiprinošos apstākļos
- Tiesību avoti un to nozīme
- Valsts iekšējās publiskās tiesības un starptautiskās publiskās tiesības
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Valsts iekšējās publiskās tiesības un starptautiskās publiskās tiesības
Referāts augstskolai9
-
Slepkavība pastiprinošos un sevišķi pastiprinošos apstākļos
Referāts augstskolai30
Novērtēts! -
Tiesību normu klasifikācija un hierarhija
Referāts augstskolai13
-
Tiesību avoti (formas)
Referāts augstskolai6
-
Tiesību avoti islāma tiesību sistēmā
Referāts augstskolai19