Suns - neredzīga cilvēka pavadonis

Secinājumi
Kā no zināms pirmie suņi radās apmēram pirms 13-15 tiktošu gadu pirms mūsu ēras. Tie bija kā bridinātāji par plēsīgio zvēru tuvošnos un arī aizstāvji no tiem. Līdz laika gaitā cilvēki viņus sāka izmantot netikai kā par māju sargiem, bet arī kā palīgus. Kā glābējus, pavadoņus un citās vietās un nozarēs.
Ir zināms, ka dudiem suņiem ir uzcelti pimnekļi. Kā piemēram glābējsunim (sambernāram vārdā Barijs) kurš izklāba 40 cilvēkus. Un glābjot 41. viņš gāja bojā, jo viņu noturēja par plēsīgu zvēru.
Es pts esu izaudzis ar suņiem. Un vēl tagat uzskatu tos par saviem labākajiem draugiem. Jo nav iespējams pameklēt labāka drauga par suni vai jeb kuru dzīvnieku.
Strādājot šo darbu es uzzināju ļoti daudz. Dudz to ko es nezināju. Kā piemēram, ka lai dzbūtu dunim vēlmās īpašības ir jākrusto noteiktas šķirnes.Lai suns nebūtu pārāk stūrgalvīgs un piņemtu pareizo lēmumu pareizajā brīdī.
Un es uzzināju, ka pirmā suņu pavadoņu skola parādījās 1916. gadā. Pateicoties vācu ārstam Gerhardam Štallingam, lai varētu palīdzēt karavītiem, kas pēc kara ir zaudējuši redzi.
Meklēdzms mateālus šim pētnieciskaja darbam es atradu daudzus dzīvesstāstus, kur cilvēki ir zaudējuši redzi un tikuši pie savām acīm no jauna. Tiekot pie suņa pavadoņa, kurš viņus vadā pa pilsētu ielām. Bet tāpat arī ar suni pavadoni vajag balto spieķīti ar kuru cilvēks nosaka kāds ceļš viņam ir zem kājām.
Lasot šo cilēku dzīves stāstus es domāju kā es būtu rīkojies viņu vietās ja man vai kādam tuvam cilvēkam butu tā. Jo daži no tiem cilvēkiem ir gribējuši izdarīt pašnāvības, bet tivinieki viņiem ir palīdzējuši izķepuroties. Un viņi ir arī tagad nostājušies uz savām kājām tas viņiem nav nācies vigli.
Šo darbu strādājot varēju uzzunāt jaunas lietas, bet taipat laikā arī skumīgas...

…