Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
12,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:840341
 
Vērtējums:
Publicēts: 10.12.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Statistikas priekšmets un metodes    5
1.1.  Statistikas jēdziens    5
1.2.  Statistikas vēsture    5
1.3.  Statistikas zinātnes priekšmets    6
1.4.  Statistikas metodes    7
1.5.  Statistikas darba organizācija Latvijā un starptautiskās organizācijās    7
2.  Statistiskās informācijas vākšana un sagatavošana    9
2.1.  Statistiskās novērošanas formas    9
2.3.  Statistiskās novērošanas veidi    10
2.4.  Statistiskās grupēšanas veidi    11
2.5.  Statistiskās grupēšanas pazīmes    12
3.1.  Statistiskās tabulas    13
3.2.  Statistiskie grafiki    14
4.  Absolūtie un relatīvie lielumi    16
4.1.  Absolūtie lielumi    16
4.2.  Relatīvie lielumi    17
4.3.  Relatīvo lielumu veidi    17
5.  Sadalījuma rindas    22
5.1.  Sadalījuma rindas būtība    22
5.2.  Sadalījuma rindas raksturojošie rādītāji    23
5.3.  Sadalījuma rindas grafiska attēlošana    24
6.  Vidējie lielumi    24
6.1.  Vidējo lielumu jēdzieni    24
6.2.  Nesvērtie vidējie lielumi    25
6.3.  Svērtie vidējie lielumi    27
6.4.  Aritmētiskā vidējā aprēķināšana intervālu sadalījuma rindai    28
6.5.  Sadalījuma rindas vidējie    29
7.  Variācijas rādītāji    32
7.1.  Variācijas jēdziens    32
7.2.  Variācijas absolūtie rādītāji    32
7.3.  Variācijas relatīvie rādītāji    35
8.  Izlases novērošana    37
8.1.  Izlases metodes būtība    37
8.2.  Izlases veidi un novērošanas vienību atlases paņēmieni    38
8.3.  Izlases novērošanas kļūdas    40
8.4.  Nepieciešamā izlases lieluma aprēķināšana    43
9.  Dinamikas rindas    44
9.1.  Dinamikas rindas jēdziens    44
9.2.  Dinamikas rindas līmeņu absolūto un relatīvo pārmaiņu rādītāji    45
9.3.  Dinamikas rindu vidējie lielumi    48
9.4.  Dinamikas rindas pamattendences jeb trenda atklāšana    49
9.5.  Sezonalitātes analīze    53
9.6.  Dinamikas rindas interpolācija, ekstrapolācija un prognozēšana    57
10.  Indeksi    59
10.1.  Indeksu jēdziens    59
10.2.  Individuālie indeksi un kopindeksi    60
10.3.  Kopindeksu savstarpējās matemātiskās sakarības    66
10.4.  Agregātindeksi un vidējie indeksi    68
10.5.  Indeksu rindas    70
10.6.  I.Fišera ideālais indekss    73
10.7.  Vidējo lielumu indeksi    74
10.8.  Teritoriālie indeksi    76
Darba fragmentsAizvērt

1.1. Statistikas jēdziens

Termins „statistika” ir cēlies no latiņu vārda „status”, kas nozīmē „noteikts lietu stāvoklis”. Statistikas termins ir ļoti plašs. Pašreiz to lieto trijās nozīmēs:
1. Ar statistiku saprot īpašu praktiskās darbības nozari, kura statistiskos datus iegūst, apstrādā un analīzē un raksturo atsevišķu uzņēmumu, nozaru, reģionu, valsts sociālekonomisko attīstību.
2. Ar statistiku saprot zinātni, kura izstrādā statistikas praksē izmantojamus teorētiskos atzinumus un metodes.
3. Ar statistiku saprot statistiskos datus, kas uzrādīti uzņēmumu, organizāciju, nozaru pārskatos, publicēti krājumos, atspoguļoti periodikā.
Statistikas īpatnība ir tā, ka statistiskie dati tiek apkopoti kvantitatīvā formā, tas ir, statistika „runā skaitļu valodā”, atspoguļojot sabiedriskās parādības visā to daudzveidībā.
Statistiskie dati raksturo pētāmās parādības stāvokli, līmeni, tās attīstību konkrētajā laikā un vietā, kā arī kvalitatīvās pārmaiņas attīstības procesā.
Jāatzīmē, ka, nosaucot to vai citu statistisko rādītāju, vienmēr tiek norādīts:
 kāda parādība tiek pētīta;
 laiks un vieta, kuras robežās parādība novērota;
 kādās mērvienībās tiek izteikts parādības lielums.
Piemēram, 2003. gadā 31.martā iedzīvotāju skaits Rīgā bija 737.614 cilvēki. Tātad pētītā parādība ir iedzīvotāju skaits; laiks – 2003. gada 31. marts; vieta – Rīga; mērvienība – cilvēki.


1.2. Statistikas vēsture

Statistikas attīstībai ir senas saknes.
Saimnieciskajām un kara vajadzībām jau cilvēces vēstures senākajos periodos bija vajadzīgi dati par iedzīvotājiem, zemi, mājlopiem, iedzīvotāju mantisko stāvokli.
Ar mērķi ievākt nodokļus tika organizēta iedzīvotāju skaitīšana. To veica Senajā Ķīnā, Senajā Romā, Ēģiptē un citur.
Piemēram, Ķīnā vairāk nekā divus tūkstošus gadu pirms mūsu ēras notika iedzīvotāju skaitīšana pēc dzimuma un vecuma, kā arī tika vāktas ziņas par iedzīvotāju mantisko stāvokli, lauksaimniecības un rūpniecības stāvokli.

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties