1. Vingrinājumu sporta nodarbībās teorētiskā analīze
Sporta izglītības mērķu sasniegšanai un tās uzdevumu izpildei lieto visdažādākos līdzekļus. I. Pučure, G. Eigima, S. Laizāne uzsver, ka pirmsskolā galvenie sporta izglītības līdzekļi ir:
• higiēniskie faktori:
individuālie (roku tīrība, apģērba tīrība un piemērotīb, utt.),
vispārējie (telpu vēdināšana, apgaismojums, utt.);
• dabas faktori (gaiss, ūdens, saule);
• fiziskie vingrinājumi [8]; [7].
R. Jansone uzsver, ka fiziskie vingrinājumi ir sporta nodarbības galvenie līdzekļi. Izšķir divus jēdzienus:
1. fiziskais vingrinājums kā plašs un visaptverošs apzīmējums;
2. fiziskais vingrojums, kas apzīmē precīzi reglamentētu darbību ar noteiktu tehnoloģiju [9].
Kā uzsver R. Jansone, G. Eigima un S. Laizāne, izmantojot fiziskos vingrinājumus, var veikt jebkuru sporta nodarbības uzdevumu [9]; [7].
R. Jansone skaidro, ka fiziskie vingrinājumi ir speciāli organizēta, apzināta, sporta cilvēku kustību aktivitāte. Šīs kustības ir speciāli izraudzītas, tās ir pakļautas cilvēka gribas kontrolei un tādēļ ne visas cilvēka kustības var uzskatīt par fiziskiem vingrinājumiem.
Fizisko vingrinājumu ietekmi uz organismu nodrošina kustību darbība. Kustību darbība, kā skaidro R. Jansone, ir noteikts kustību akts, ko apzināti realizē noteiktu uzdevumu veikšanai. Fiziskos vingrinājumus iedala aktīvos, pasīvos un reflektoriskos. Pasīvos vingrinājumus ar bērnu veic pieaugušais bez bērna aktīvas līdzdalības. Reflektoriskie vingrinājumi ir atbilde uz receptoru kairinājumu, kuri atrodas gan ādā, gan muskulatūrā. Aktīvos vingrinājumus bērns veic pats, pieaugušo vadībā [9].
1.1. Fizisko vingrinājumu iedalījums
Pirmsskolā fiziskie vingrinājumi galvenokārt ir iekļauti sporta nodarbībās – rīta vingrošana, vispārattīstošie vingrojumi, kustību rotaļas un sporta spēles.
…