Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
5,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:191432
 
Vērtējums:
Publicēts: 03.04.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 19 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    5
  Avotu un literatūras apraksts    6
1.  Sieviešu stāvoklis un loma sabiedrībā 20.gadsimta sākumā    8
1.1.  Ārzemēs    8
1.2.  Latvijā    10
2.  Sievietes kaujas laukā    11
2.1.  Sieviešu Palīdzības korpuss    11
2.2.  Sievietes dižkareives    14
2.2.1.  Līna Čanka – Freidenfelde    14
2.2.2.  Valerija Valija Veščūnas – Jansone    18
3.  Sievietes simbolika Brīvības cīņās un pēc tām    20
3.1.  Plakāti    20
3.2.  Brīvības piemineklis    22
3.3.  Latgales Māra    24
3.4.  Brāļu kapi    26
  Secinājumi    28
  Literatūras saraksts    29
  PIELIKUMI    31
Darba fragmentsAizvērt

Brāļu kapu ansambļa noslēdzošajai sienai raksturīga varena un pārliecinoša kopējā kompozīcija, kurā saliedēti divi mērogi. Mātes tēls kopā ar kritušajiem dēliem, skatoties no ieejas vārtu puses tiek uztverts kā nobeigta skulpturāla vienība, bet tuvskatā – kā monumentāla ansambļa – kapulauka un noslēdzošās sienas – vainagojums.2
Pēc autores domām Brāļu kapi ir ievērojamākais Latvijas tēlnieku darinātais piemineklis. Lai gan tas aizņem ievērojamu teritoriju, tā katra detaļa jeb posms ir labi pārdomāts un izstrādāts līdz pilnībai. Protams, galvenais akcents šajā piemiņas vietā ir Mātes Latvijas statuja, kura, kā jau iepriekš minēts, ir Latvijas spēka un lepnuma simbols. Var secināt, ka Kārlim Zālem Latvijas iemiesošana sieviešu tēlos (Brīvības piemineklis, Māte Latvija) ir likusies kā laba alegorija un viņš šo sievietes un brīvas tēvzemes salīdzinājumu ir uzskatījis par pašsaprotamu.

Secinājumi
1. Laika posmā, kad Latvijā norisinājās Brīvības cīņas, visā pasaulē notika cīņa par sieviešu vienlīdzību, kas iespaidoja arī latviešu sieviešu pašapziņas celšanos un vēlmi piedalīties Latvijas nākotnes noteikšanā.
2. Aspazija jeb īstajā vārdā Johanna Emīlija Lizete Rozenberga bija viena no lielākajām feminisma atbalstītājām Latvijā, kura savā dzejā saceļas pret valdošo kārtību un cenšas panākt izmaiņas cilvēku uzskatos un emocijās.
3. Pirmoreiz vēlēšanas tiesības sievietes Latvijā ieguva 1918. gadā.
4. Lai gan Pirmā Pasaules kara laikā sievietes nedrīkstēja iestāties armijā, vēlāk, Brīvības cīņu laikā viņām to atļāva.
5. Brīvības cīņu laikā milzīgu atbalstu karavīriem sniedza Sieviešu Palīdzības korpuss.
6. Lāčplēša kara ordeni ir saņēmušas tikai trīs sievietes – Līna Čanka – Freidenfelde, Valerija Valija Veščūnas Jansone un Elza Žiglēvice.
7. Visplašāk sieviešu simboliskā nozīme Brīvības cīņās izpaužas tādos pieminekļos kā Brīvības piemineklis, Latgales Māra un Mātē Latvijā, kura atrodas Rīgas Brāļu kapos.
8. Sieviešu simbolisko lomu latviešu Brīvības cīņu laikā visspilgtāk var novērot plakātos un afišās, kur sievietes parasti tika attēlotas kā gaišs tēls ar karogu rokās.
9. Visbiežāk sievietes tēla simboliskā nozīme ir brīvība.
10. Brīvības cīņās sieviešu organizācijām ir bijusi ievērojami lielāka nozīme nekā pašām sievietēm individuāli.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties