Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:699076
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 22.02.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  SENĀ GRIEĶIJA    2
  IEVADS    2
  Atrašanās vieta, mīts    2
  MĀKSLA    2
  Arhitektūra    3
  Tēlniecība    4
  Keramika    6
  Glezniecība    6
  FILOZOFIJA    7
  Sokrats    8
  Platons    9
  Aristotelis    9
  LITERATŪRA un TEĀTRIS    10
  Literatūra    10
  Aishils    11
  Sofokls    11
  Eiripīds    11
  Teātris    12
  SPORTS    13
  POLITIKA    15
  SENĀ ROMA    16
  IEVADS    16
  Atrašanās vieta, mīts    16
  MĀKSLA    16
  Arhitektūra    16
  Tēlniecība    18
  Glezniecība    19
  FILOZOFIJA    20
  Stoicisms    20
  Marks Tūlijs Cicerons    21
  Marks Aurēlijs    21
  POLITIKA    22
  Tibērijs    22
  Kaligula    22
  Nerons    22
  Vai Romas politiku izmanto arī šodien, 21.gs.?    23
  RELIĢIJA    23
  Dievi Senajā Grieķijā un Romā    23
  NOBEIGUMS    24
  Ko mūsdienas ir pārņēmušas no Senās Grieķijas un Senās Romas?    24
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    25
Darba fragmentsAizvērt

Senā Grieķija bija visai neliels apgabals Vidusjūras baseinā, kas ietver sevī Balkānu pussalas dienvidu daļu, Egejas jūras salas un šauru zemes strēli Mazāzijas piekrastē, kā arī Krētu un Kipru.
Par sengrieķu kultūras avotiem var uzskatīt Krētas un Mikēnas kultūru. Valdnieks Mīnojs sakarā ar leģendu bijis Zeva dēls, māte- Eiropa ( feniķieša valdnieka meita). Zevs vērša izskatā Eiropu nolaupījis, aizpeldējis uz Krētu, pārvērties par ērgli un ar varu ieguvis Eiropu. Eiropa dzemdējusi 2 (vai 3 dēlus)- Radamantu, Mīnoju, Sarpedonu. Mīnojs pieaudzis, ieguvis varu pār Krētu un brāļi salu pametuši. Mīnojs bijis valdnieks un devis likumus. Mīti stāsta, ka Mīnojam dzīvē nav veicies. Sieva Pāsifaja iemīlējusies vērsī, sākusi meklēt tuvību ar to. Pretdabisko tieksmi valdniecei īstenot palīdzējis atēniešu skulptors Daidals, izgatavodams govs izbāzeni. Tā valdniece apmierinājusi savu vēlmi, un tās rezultātā radies briesmonis Mīnotaurs (Mīnoja vērsis), cilvēka vērša galvu, cilvēka ķermeni, kanibāliskām tieksmēm. Daidals uzcēlis labirintu, kur to mitināt. Ar Mīnotauru saistīts arī Egejas jūras vārds.
Seno grieķu mākslas izpratnes specifiku var saprast, vienīgi ņemot vērā, viņu īpašo estētisko ievirzi un aktīvo sabiedrisko un politisko dzīvi, ar kuru māksla bija visciešākā veidā saistīta. Pie viena mākslas veida neuzskatīja skulpturālos darbus, ja tos darināja no dažādiem materiāliem, dažādi cilvēki ar atšķirīgiem rīkiem un paņēmieniem. Reti lietoja jēdzienu “skulptūra” ; runāja par “akmens apstrādāšanas mākslu” un “bronzas liešanas mākslu”. Mākslai kā mākai raksturīgi šādi faktori: materiāls- no dabas; zināšanas- no tradīcijas; darbs- no mākslinieka. Mākslinieka darbs bija pielīdzināts amatnieka darbam, kas neko oriģinālu nerada, un tāpēc mākslinieks netika uzskatīts par radošu personību. Jauninājumus vērtēja zemāk, atbilstību tradīcijai- augstāk, jo tā garantēja pēctecību, pilnību. Labs mākslinieks- tas, kurš apguvis un izmanto kanonu, nevis pauž savu individualitāti. (kanons- tēlotājā mākslā- stingri reglamentētu likumu kopums, kas noteic vispārpieņemtas normas mākslas darbu kompozīcijā, kolorītā, proporciju sistēmā, interpretējumā.) Grieķu kanonu īpatnības:
1.Mākslinieciskā faktora dominante pretstatā, piem., ēģiptiešu mākslai, kurai to noteica liturģija , sabiedriskā dzīve.
2. Elastīgums, kanonus ieviesa pakāpeniski, tos mainīja, uzlaboja.
3. Balstījās galvenokārt uz proporciju nemainību, kas pastāvēja dabā, arī pareizi veidotā cilvēkā (viena pirksta proporcijas attiecībā pret otro pirkstu, pirksta- pret tā saliekumu, saliekuma- pret plaukstu, plaukstas- pret elkoni, elkoņa- pret plecu un visu šo daļu savstarpējās proporcijas). Nodibinot kanonus, grieķi balstījās uz šādiem principiem: pilnīgas proporcijas nosaka visur esošo kārtību un tāpēc cilvēkam, ja tas grib sasniegt pilnību savā darbībā, ir proporcijas jāievēro. Šīs pilnīgās proporcijas iemiesojas dzīvajās būtnēs kā pirmparaugā; lai reproducētu tās mākslas darbos ir nepieciešams zināt statikas likumus. Grieķu māksla vadījās pēc sakārtotā kosmosa idejas, tās augstākais uzdevums- pretstatīt sakārtotību esamības un apziņas perifērijā izstumtajam un tomēr vienmēr pastāvošajam haosam, kas biedēja ar savu bezformīgumu, bezveidību.
Grieķu mākslas svarīga iezīme- jutekliskas tiešamības un racionalitātes apvienojums arhitektūrā, plastikā, glezniecībā.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1128109
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties