NOBEIGUMS
Socioloģiskā jurisprudence atšķiras ar to, ka tā neņem vērā tik daudz likuma rašanos un to dabu, kā to faktiskās funkcijas un rezultātus. Likums tiek apskatīts plašā sociālā kontekstā. Galvenais mērķis no socioloģiskās jurisprudences puses ir – attīstīt likumdošanu un tieslietu sistēmu, un tas var tikt sasniegts, ja jurisprudencē un tiesas lēmumu pieņemšanā tiek ņemti vērā citu sociālo zinātņu pētījumu rezultāti.
Progresīvā pieeja likumdošanai parādās faktos, ka tiek ņemti vērā gan cilvēciskais, gan ekonomiskais faktors, valsts un vieta, konkrētās paražas, sociālie uzskati, brīvības izjūta un sabiedrības attīstības pakāpe. No starptautiskā viedokļa – tiek novērtēti vispārējie cilvēktiesību principi un cilvēku atbildības pakāpe. Visi šie uzskaitījumi rada reālu iespēju savienot un analizēt teoriju un objektīvo realitāti, radot ”dzīvās tiesības”.
Protams, realitāte ir tāda, ka likums vienmēr kaut kādā veidā ir nepilnīgs, tas prasa dažādas izmaiņas un transformācijas, atkarībā no vietas un laika, kā arī attīstības tendencēm. Tāpēc likumam ir jāpieiet no dažādiem skatupunktiem, un dažādiem veidiem, radot tādu sintēzi, kas iekļautos vienotā un kopīgā jēdzienā.
Socioloģiskais tiesību teorijas loks ir īstenais ceļš, uz ko tiekties un pēc kura vadīties, lai attīstītu progresīvu, stipru un brīvu sabiedrību, kuras dzīve balstītos uz vispārējiem cilvēktiesību principiem.
…