Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
  • Rotaļu un imitējošo vingrinājumu pielietojums grieķu-romiešu cīņas apmācībā 7-10 gadīgiem bērniem

     

    Referāts33 Sports

5,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:198797
 
Vērtējums:
Publicēts: 20.11.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 51 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    4
1.  GRIEĶU-ROMIEŠU CĪŅA, KĀ SPORTA VEIDS    6
1.1.  Grieķu – romiešu cīņas vēsture Latvijā    7
1.2.  Grieķu – romiešu cīņas noteikumi    8
1.2.1.  Grieķu – romiešu cīņas taktikas raksturojums    8
1.3.  7 – 10 gadīgo bērnu attīstības īpatnības    13
1.4.  Rotaļu un imitējošo vingrinājumu pielietošana cīkstoņu apmācībā    14
1.4.1.  Rotaļa, kā jauno cīkstoņu apmācības veids    16
1.4.2.  Imitējošie vingrinājumi jauno cīkstoņu apmācībā    17
1.43.1.  Jauno cīkstoņu lokanības un spēka īpašību attīstība    19
1.5.  Higiēnas noteikumi cīkstoņu treniņos    22
2.  DARBA UZDEVUMI, PĒTĪŠANAS METODES UN PĒTĪJUMA ORGANIZĒŠANA    25
2.1.  Darba uzdevumi    25
2.2.  Pētījuma metodes    25
2.2.1.  Literatūras avotu izpēte    25
2.2.2.  Tiešā novērošana    25
2.2.3.  Novērtēšana    25
2.2.4.  Pedagoģiskais eksperiments    26
2.2.5.  Matemātiskā statistiska    26
2.3.  Pētījuma organizēšana    26
3.  JAUNO CĪKSTOŅU APMĀCĪBAS IZPĒTE    27
3.1.  Fiziskās sagatavotības testēšana un vērtēšana    27
  SECINĀJUMI    32
  LITERATŪRAS SARAKSTS    33
  PIELIKUMU    35
  KOPSAVILKUMS    46
Darba fragmentsAizvērt

1.1. Grieķu – romiešu cīņas vēsture Latvijā
Latvijā kopš seniem laikiem lielā cieņā bija vīru spēks un cīņas spars. Pirmo reizi svešu zemju atlēti tika redzēti 19. gadsimta sākumā, kad Rīgā viesojās un spēku demonstrēja tirolietis no Insbrukas Karls Rapo, "Eiropas cirka tēva" – kurzemnieka Kristofa de Baha trupa "Circus gymnasticus", itāļu hērakls Tobiass Kvaljardi un Jozefs Liphards ar savu grupu [2].
Ar Salamonska cirku saistās izcilu personību vārdi. Viens no viņiem – latviešu cirka tēvs – Trofims Meiers (1875.–1968.) ar pseidonīmu Mifords Reims manēžā rādīja oriģinālus spēka demonstrējumus. Līdzās dažāda spēka demonstrējumiem cirka programmā it bieži tika iekļauta grieķu romiešu cīņa (tolaik to dēvēja arī par franču cīņu) starp kādu no manēžas profesionāļi Arī latviešu stiprinieki izvēlējās profesionālo cīkstoņu karjeru. Viņu vidū – Mārtiņš Žagars, Trofims Meiers, Kārlis Mikulis, Jānis Rozentāls, Augusts Hehts, Jānis Svilpe, Kristaps Veilands-Šulcs, Jānis Martinsons, Ādolfs Ruciņš, Emīls Griķis, Jānis Krūmiņš, Edmunds Blumbergs–Rasso, Jānis Polis, Jānis Leskinovičs un daudzi citi.em un vietējo cīkstoni, kuram tika dota iespēja pārbaudīt savu spēku [2].
Pirmās Eiropas meistarsacīkstes grieķu romiešu cīņā: 1926. gadā (4.–7. septembris) Latvijai uzticēja rīkot pirmās Eiropas amatieru meistarsacīkstes grieķu romiešu cīņā, kurās piedalījās septiņu valstu 35 cīkstoņi. Latviju, Igauniju, Čehoslovākiju un Vāciju reprezentēja seši sportisti, Ungāriju un Zviedriju – pieci, bet Dāniju – viens dalībniek [2].
Latvijas valsts vienību pārstāvēja – smagajā svara kategorijā – A. Zvejnieks, pussmagajā – E. Palmbahs, vidējā – R. Ronis, vieglajā – Žanis Hercogs, pusvieglajā – P. Kopmanis, visvieglākajā – A. Melkerts. Labāko panākumu guva Rūdolfs Ronis, kas izcīnīja 4. vietu un I Rīgas Atlētu kluba speciālo balvu par labāko cīņas tehniku [2].
Pirmais mūsu cīkstonis, kas Latvijas neatkarības laikā sasniedza lielu starptautisku panākumu, bija Rūdolfs Ronis. Viņš 1922. gadā pasaules meistarsacīkstēs Helsinkos ieguva 2. vietu vieglajā svarā. Parasti uzskata, ka R. Roņa labākais laiks bija tad, kad viņš startēja vidējā svarā. Viņš pirmo reizi par Latvijas meistaru kļuva 1920. gadā, kad, būdams pussmagsvars, uzvarēja pat smagsvaru Jāni Poli. Viņš beidza cīnīties 1930. gadā pret paša gribu - savainotās pleca locītavas dēļ [14].
Bet Edvīns Bietags bija Latvijas laika labākais cīkstonis. Šai godā viņu vienīgi varētu konkurēt vai nu Rūdolfs Ronis vai Georgs Ozoliņš. E. Bietags 1934. gadā Romā Eiropas meistarsacīkstēs uzvarēja pussmagajā svarā un vēlāk 1936. gadā Olimpiskajās spēlēs Berlīnē cīkstonis ieguva divas zelta medaļas - brīvajā un grieķu - romiešu cīņā, smagajā svarā, tādējādi izpelnoties pasaules absolūti spēcīgākā cīkstoņa nosaukumu. Viņa muskuļu dēļ kāds vācu žurnāls Igauniju nodēvēja par stipro vīnu zemi. Pēcāk E. Bietags vairs tā netrenējās[14].
Kopā ar Bietagu uz Romu devās arī A. Zvejnieks, kurš ieguva 3. vietu smagajā svarā.
Vēl ir divi vīri, kas Latvijai izcīnījuši panākumus Eiropas meistarsacīkstēs grieķu - romiešu cīņā: J. Kavals 1931. gadā ieguva 3. vietu Prāgā un G. Ozoliņš 1938. gadā 2. vietu Tallinā. Abi bija vidējā svarā [14].

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1326814
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties