Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
5,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:437680
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.03.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi.
Lielai pasaules iedzīvotāju daļai ir redzes traucējumi. Nevar noteikt kādā vecumā un kādu iemeslu dēļ tie parādījās. Katrs cilvēks ir individuāls un daļējas vai pilnīgas redzes zaudēšana var būt dažādu iemeslu dēļ. Bet tomēr, ar pārliecību var pateikt, ka cilvēkiem redzes defekti var būt kā bērnībā, tā arī jaunībā un vecumdienās. Kā parasti, vecumā redze pasliktinās gandrīz katram cilvēkam. Aptuveni 70 % iedzīvotājiem ir pieredze komunikācijā ar cilvēkiem ar smagiem redzes traucējumiem studiju procesā, darba attiecībās vai ikdienas dzīvē.Un tikai 30% nav pieredzes komunikācijā ar tādiem cilvēkiem. Kā parasti, lielākā iedzīvotāju daļa sastopas ar vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem darbā vai ģimenē vai draugu lokā. Latvijā šis rādītājs studiju procesā ir ļoti zems, jo tā kā diemžēl valstī vēl nav pietiekami labi attīstīta iekļaujošā izglītība. Parasti pamatizglītību neredzīgie skolēni iegūst specializētās iestādēs, bet lielākā augstskolu daļa Latvijā nav pielāgota cilvēku ar smagiem redzes traucējumiem apmācībai ne tehniski, ne psiholoģiski. Gandrīz puse no aptaujātajiem skaidro jēdzienu „invaliditāte” kā medicīnisku stāvokli, kas nozīmē esošo veselības stāvokli no medicīniskā viedokļa. Atbilstoši tam, pieņemts uzskatīt invalīdus par „otrās klases cilvēkiem”, tāda veidā, savas slimības vai defekta dēļ viņi nevar dzīvot tā, kā dzīvo veseli cilvēki. Viņi nevar pilnvērtīgi mācīties, strādāt un komunicēt ar citiem cilvēkiem. Patiesībā, tā ir nevis medicīniska, bet sociāla rakstura problēma. Vienkārši, sabiedrība ir izveidojusi noteiktus apstākļus veselai iedzīvotāju daļai, tiem, kuriem nav īpašo vajadzību. Ja sabiedrība orientētos tikai uz invalīdiem un izveidotu visus apstākļus invalīdu pilnvērtīgai dzīvei, tad problēmas komunikācijā, mācību procesā, darbā un ikdienas dzīvē būtu cilvēkiem, kuriem nav īpašo vajadzību. Invalīdi taču nevar pilnībā adoptēties sabiedrībā ne tādēļ, ka viņi nevar vai vienkārši nevēlas to, bet tādēļ, ka tam vienkārši nav apstākļu. Bet tā jau ir diskriminācija. Un tikai trešā daļa no aptaujātajiem skatās uz invalīdiem no tāda uzskata, ka viņi diezgan bieži ir pakļauti diskriminācijai. Diemžēl lielākoties, sabiedrības attieksme pret invalīdiem ir balstīta uz tās informācijas, kuru sabiedrība saņem no masu mēdijiem un vēsturiski izveidotiem un nostiprinātiem stereotipiem. Un mijiedarbībā ar invalīdiem, lielākā iedzīvotāju daļa balstās tikai uz tām zināšanām. Bet, kā mēs jau pārliecinājāmies, ļoti bieži stereotipi par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tai skaitā par vājredzigiem un neredzīgiem cilvēkiem, neatbilst patiesībai. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties