Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:909672
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 06.01.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 18 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    6
  Livonijas karš    7
  Pārdaugavas Hercogiste    11
  Hercogistes pārvalde    11
  Muižnieku stāvoklis hercogistē    13
  Zemnieku stāvoklis    14
  Naudas saimniecība    16
  Poļu valdības katolizācijas centieni    16
  Kalendāra nemieri    17
  Kultūra    19
  Polijas- Zviedrijas karš    21
  Turaidas Maija    23
  Vella kalpi    24
  Poļu laiki Latgalē    25
  Pārvalde    25
  Muižnieku stāvoklis    25
  Zemnieku stāvoklis    26
  Katoļu ticības atjaunošana Latgalē    27
  Latgaliešu īpatnību veidošanās    28
  Secinājumi    29
Darba fragmentsAizvērt

XVI gadsimta sākumā Krievzemē bija pilnīgi izveidojusies spēcīga centralizēta valsts- Maskavas valsts, kura tiecās aizvien vairāk paplašināt savu teritoriju uz citu valstu rēķina. [6;66]. Krievi bieži postīja Livonijas austrumu novadus un aplaupīja tirgotājus, kas brauca ar savām precēm uz Krieviju. Livonijai bija grūti pret Krieviju cīnīties, jo zemes kungi nevarēja saprasties, īpaši Rīgas virsbīskaps ar ordeni. Mestram V. Pletenbergam izdevās zemes kungus samierināt. Viņš savāca lielu karaspēku, kurā piedalījās arī latvieši īpaši kuršu ķoniņi Andreja Peniķa vadībā. Pletenbergs krievus sakāva pie viņu zemes robežās 1501.gadā. iestājās 50 gadu ilgs miers.[3;53].
Lai sekmīgi īstenotu savus politiskos un saimnieciskos mērķus, Krievijai bija nepieciešami tieši sakari ar Rietumeiropu, ko varēja nodrošināt tikai brīva pieeja pie Baltijas jūras. Šos mērķus traucēja īstenot Livonijas valstiņas. [6:66] Jāsaka, ka 16.gadsimta vidū visā Baltijas reģionā aktualizējās centrālisma tendences.[16;77]. Baltijas jūras tirdzniecības ceļus vēlējās pārvaldīt ne tikai Krievija, bet arī Zviedrija, Dānija, Polija un Lietuva. Karš par virskundzību Baltijas jūrā bija neizbēgams. [5;54]
Livonija karam nebija sagatavota. Feodāļu starpā nebija vienprātības. Zemi novājināja ķildas starp ordeni, arhibīskapu un Rīgu, kā arī cīņa starp katoļiem un luterāņiem. Kā muižnieki, tā arī ordeņa bruņinieki, kuru pienākums bija gādāt par zemes drošību un aizsardzību, pavadīja laiku izpriecās. Laikā, kad izšķiroši bija šaujamie ieroči, īpašo artilērija, ne bruņiniekiem, ne arī viņu mūra pilīm vairs nebija īpašas militāras nozīmes. Tomēr Livonijas feodāļi nedomāja par aizsardzības spēju spirināšanu. Viņu karaspēks tika formēts galvenokārt no algotņiem- dažādu zemju piedzīvojumu meklētājiem, kurus vairāk interesēja iespējamais kara laupījums, nekā zemes aizsardzība. Tā kā visas Livonijas tautas bija kristītas ordenis zaudēja savu nozīmīgumu, tāpēc tajā iestājās arvien mazāk locekļu. Līdz ar to ordenim trūka līdzekļu karaspēka kaujas spēju uzlabošanai, bet arhibīskaps, tāpat arī Rīgas pilsēta, nevēlējās ordeni pabalstīt.[6;66]. Vēl arī jāmin, ka Livonijas valstiņu savienībai jeb konfederācijai nebija izdevies izveidoties par vienotu valsti. …

Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −6,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1142867
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties