Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
  • Plūdu draudu iespējamība Daugavas baseina teritorijā un nepieciešamie pasākumi to mazināšanai vai novēršanai

     

    Referāts51 Civilā aizsardzība

7,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:443740
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.02.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 16 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    6
1.  Lielākie plūdi Latvijā un pasaulē    8
2.  Plūdi un to teorētiskais pamatojums    15
2.1.  Plūdu raksturojums    15
2.2.  Latvijas teritorijas izvērtējums attiecībā uz plūdu veidiem    18
3.  Ģeogrāfisko un klimatisko apstākļu ietekme uz Daugavas tecējumu un ūdens režīmu    23
3.1.  Klimats un fizioģeogrāfija Daugavas upju baseinu apgabals    23
3.2.  Plūdu dabisko cēloņu bīstamības novērtējums    29
3.3.  Mākslīgo plūdu cēloņu bīstamības novērtējums    31
3.4.  Daugavas HES kaskādes būvniecība un ietekme uz apkārtējo iedzīvotāju labklājību un drošību    33
4.  Glābšanas darbu organizēšana un plūdu novēršanas pasākumi    38
4.1.  Pretplūdu pasākumu organizēšana    38
4.2.  Daugavas plūdu problēmas risinājumu pasākumi    41
4.3.  Informācija iedzīvotajiem un ieteikumi rīcībai plūdu gadījumā    51
4.4.  Plūdu novēršanas risinājumi    58
  Nobeigums    63
  Bibliogrāfiskais raksturojums    70
  Pielikumi    72
Darba fragmentsAizvērt

IEVADS

Savā vēsturē cilvēce sastapusies ar dažādam katastrofām – negaidītiem notikumiem, kas bieži nesa nāvi cilvēkiem. Iemesli tiem bija visvisādi dabas notikumi – zemestrīces, plūdi, viesuļvētras, epidēmijas, cunami. Kas tas ir katastrofa? Vispirms – notikums, kas notiek ātri un negaidīti. Jebkura katastrofa nes bēdas – postīšanu, nāves.
Līdz netāliem laikiem liekas, ka negaidīto bēdu galvenais vainīgais ir stihija. Bet pēdējā laikā kļuva zināms, ka katastrofu sadale uz dabas un mākslīgām (kuru izraisīja cilvēks) nav visai pareiza. Amerikāņu un angļu veiktie pētījumi pierādīja, ka stihijas bēdas galvenais iemesls ir cilvēka iejaukšanās vidē.
Kā piemērus var minēt dažus plūdus. Pēdējos gados praktiski visām Vācijas upēm inženieri - hidrotehniķi uzbūvēja betona krastus, lai vieglāk būtu vadīt teci. Pirms dažiem gadiem Reinas, Mozeļas un Innas upes netika galā ar sniega kušanu un ūdens līmenis tajās pacēlās vairāk nekā 10 m virs normas. Pēdējos simts gados Vācijā, bija lielākie reģistrētie dabas stihijas - plūdi. Šie plūdi beidzās, par laimi, gandrīz bez upuriem, bet nesa lielu postu tautsaimniecībai.
Ārkārtēji plūdi ir visbiežāk notiekošās stihiskās nelaimes Eiropā. Prognozē, ka klimata pārmaiņu rezultātā, tai skaitā stipru lietusgāžu arvien pieaugošās kušanas intensitātes dēļ, dažos reģionos, jo īpaši Eiropas centrālajā, ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā, ārkārtēji upju plūdi būs vēl biežāka parādība. It sevišķi tiek paredzēts, ka pieaugs pēkšņu, vietēja rakstura, taču stipru plūdu skaits, kas, visticamāk, paaugstinās arī zaudējumu risku. Dažas valstis jau ir sākušas veikt nepieciešamos pasākumus. Apzinoties plūdu un plūdu novēršanas pasākumu bieži vien pārrobežu raksturu, Eiropas Komisija nesen izteica piedāvājumu uzsākt saskaņotu plūdu riska vadību.
Viss augstāk minētais izsaka tēmas aktualitāti - nepieciešams veikt pasākumus plūdu novēršanai un to radīto postījumu samazināšanai.
Darba mērķis ir izanalizēt plūdu draudus un to novēršanas iespējas Daugavas baseina teritorijā.
Lai sasniegtu darba mērķi ir jāveic sekojošie uzdevumi:
aplūkot lielākos vēsturiskos plūdus Latvijā un pasaulē;
izanalizēt Daugavas tecējumu un ūdens ģeogrāfiskos un klimatiskos apstākļus un to ietekmi uz plūdiem;
izanalizēt glābšanas darbus un plūdu draudu novēršanas un mazināšanas pasākumus;
izstrādāt priekšlikumus plūdu draudu novēršanas pilnveidošanā.
Darba gaitā tika veikta ar plūdu saistītās literatūras izpēte un analīze, kā arī izmantoti periodiskie preses izdevumi un interneta avoti.

Autora komentārsAtvērt
Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties