Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:600551
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 31.01.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Pirts formulējums    2
  Pirts evolūcijas vēsture    2
  Pirts dziednieki saka    4
  Pirts procedūras    4
  Pēršanās    4
  Karsēšanās    5
  Dzesēšanās    5
  Pirts slotas    6
  Bērzs    6
  Ozols    6
  Apse    7
  Ošu    7
  Alkšņu    7
  Liepa    7
  Eikalipta slotas    7
  Skuju koku slotas    8
  Dažādu maisījumu pirts slotas    8
  Aksesuāri    8
  Pirts kokteiļi    8
  Medus kūre    9
  Masāža    9
  Vieglu garu    9
  Sieviete pirtī    9
  Iedarbība uz sievietes organismu    9
  Grūtniecība un pirts    9
  Bērns pirtī    9
  Notievēšana    10
  Kontrasta procedūras    10
  Iedarbība uz organismu    10
  Kā lekt āliņģī?    10
  Riska faktori    10
  Siltuma dūriens    10
  Ģībonis    10
  Apdegums    10
  Smakšanas sajūta    10
  Pēkšņa sirdsdarbības apstāšanās    11
  Reanimācijas pasākumi    11
  Ieskats sporta pasaulē    11
  Padoms    11
  Tautas ticējumi par pirtī iešanu    11
  Izmantotā literatūra    16
Darba fragmentsAizvērt

Pirts evolūcijas vēsture

Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka jau senatnē ir pastāvējušas speciālas konstrukcijas, kuras nešauboties var uzskatīt par mūsdienu pirts pirmsākumu. Pirmatnējie cilvēki par siltuma avotu izmantoja karstos (termiskos) pazemes ūdeņus vai sakarsētus akmeņus. Iespējams, ka akmens laikmeta cilvēkiem iespēju novērtēt labās karstā tvaika īpašības radīja nejaušs gadījums. Noteikt kādas tautas prioritāti pirts tradīciju pirmsākumos neizdosies. Nepieciešamība pēc miesas un gara tīrības daudzām tautām radusies jau ļoti sen. Skitu ciltīm pirtis bija pārvietojamas telts veidā. Amerikas indiāņi veidoja apaļas māla celtnes. Senajā Krievzemē būvēja koka pirtis. Indijā ir atklātas seno pilsētu drupas, kur vannas bija gandrīz katrā namā. Arheologi Krētas salas valdnieka mītni attiecina uz otro tūkstošgadi pirms mūsu ēras. Šajā mītnē pirts vajadzībām bija aprīkotas vairākas telpas.
Daudzos senos traktātos ir aprakstīta ūdens procedūru svarīgā nozīme cilvēku dzīvē. Senie “gudrie” Hērodots un Aristotelis šim jautājumam ir pievērsušies īpaši. Viņi sprieda par valsts civilizācijas attīstību atkarībā no pirts esamības vai neesamības. Var mēģināt izsekot dažiem attīstības virzieniem. No senajiem ēģiptiešiem tradīcijas aizguva senie spartieši, tad senie grieķi, tad senie romieši un viduslaiku romieši – Bizantijas grieķi, tad tiešā ceļā mūsu senči. Šīs attīstības ceļš un pielietošanas paņēmiens, kad tiek sasildītas akmens grīdas un telpas sienas, pa speciālām ejām vadot karsto gaisu. Mūsdienās šādas pirtis cauc par romiešu – turku pirtīm, dažkārt - par romiešu – īru pirtīm. Pamatprincips - siltuma avots ir karstais gaiss. Mērķis ir cilvēka miesu sakarsēt un sagatavot masāžas veikšanai vai rituālām mazgāšanās procedūrām.
Cits attīstības virziens meklējams austrumos un paredz pēršanās efektu sasniegt ar sasildītu ūdeni. Kā varianti ir sakarsētas smiltis vai koku skaidas. Cilvēki pērās, ieslīguši šajās ļoti karstajās vannās. Šādas pirts piemērs ir Japānas Sento vai Furo. Līdzīgas pirts tradīcijas ir arī Korejā.
Publiskās pirts pirmsākumi meklējami senajās austrumu valstīs – Asīrijā, Babilonijā, Senajā Persijā un Ēģiptē. Pirms sešiem tūkstošiem gadu ēģiptieši izmantoja masāžu un mazgājās 2. reizes no rīta un 2. reizes vakarā. Visur uzceltās pirtis bija brīvi peejamas. Lielā cieņā esošās pirts procedūras, masāža un mērenība ēšanā ļāva tiem saglabāt skaistas figūras un lieliski cīnīties ar pāragru novecošanu. Tajā laikā ēģiptiešu ārsti tika uzskatīti par pašiem labākajiem. Ārstniecībā tie noteikti izmantoja dažādas ūdens procedūras.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties