Skābbarība ir viens no iecienītākajiem ziemas barības veidiem, tādēļ tas tiks mantots arī šajā saimniecībā. Liellopu ēdināšanā tradicionāli ziemas periodā tiek lietots siens. Par skābbarību parasti sauc sulīgās barības veidu, kuru iegūst lopbarības skābēšanas procesā. Tā satur ievērojamu ūdens daudzumu - apmēram 75 – 85 %. Labai skābbarībai piemīt vērtīgākās svaigo, sulīgo augu īpašības. Ja augi ieskābēti pareizi, tad saglabājas 80 – 90% no to kopējās barības vērtības, un ir niecīgs olbaltumvielu un vitamīnu zudums. Siena sagatavošanai ir nepieciešami labi laika apstākļi – sauss laiks vismaz 3 dienas. Tādu novēro reti tad, kad zāle sasniegusi optimālo veģetācijas fāzi, tāpēc ļoti bieži tiek savākts siens ar augstu kokšķiedras saturu, zemāku proteīna un enerģētisko vērtību. Ziemā tā ir galvenais karotīna avots. [15]
Priekšrocība ir tā, ka apvītinātas zāles skābbarību var sagatavot zaļo masu apvītinot īsākā laikā – jau nākošajā dienā pēc pļaušanas. Pat agrās veģetācijas fāzēs pļauta zāle sasniedz nepieciešamo 25 – 30 % sausnas saturu. Konservētas zāles lopbarību var gatavot par apmākušos laika apstākļos. Ražojot skābbarību siena vietā, var iegūt visas trīs iepriekšminētās iespējas, jo skābbarībā labāk tiek saglabāta gan enerģija, gan proteīns un tas ļauj iegūt par 5 – 15 % lielāku izslaukumu no govs dienā. Govs, kuras izslaukums ir ap 4000 l, pārtiekot tikai no skābbarības, diennaktī var apēst līdz 50 kg skābbarības (ja skābbarība gatavota no apvītinātas zāles – aptuveni 30 kg).…