Piens ir no vienas vai vairākām govīm iegūts un rūpīgi samaisīts slaukums, kas iegūts vienā vai vairākās slaukšanas reizēs ar regulāru, pilnīgu tesmeņa izslaukšanu, un tam nekas nav pievienots vai atdalīts [1].
Daba pienu paredzējusi zīdītāju pēcnācēju apgādāšanai ar visu nepieciešamo to dzīvības uzturēšanai, attīstībai un imunitātes stiprināšanai kādu laika posmu pēc piedzimšanas.
Piens ir pārtikas produkts, kas satur visas cilvēkam nepieciešamās uzturvielas viegli izmantojamā formā, labi, gandrīz ideāli sabalansētās attiecībās.
Piens ne tikai apgādā organismu ar vajadzīgām uzturvielām, bet arī palīdz labāk izmantot, ar mazāku enerģijas patēriņu, sagremot citus pārtikas produktus.
Antīkās medicīnas pamatlicējs Hipokrāts teicis „Piens ir gandrīz pārtikas produkta pilnība”. Savukārt akadēmiķis I. Pavlovs nosaucis pienu par „pašas dabas veidotu brīnišķīgu pārtiku”, bet senie filozofi – par „veselības avotu” un „baltajām asinīm” [4].
Referāta mērķis ir noskaidrot, kāda ir piena uzbūve, kas tās ir par piena sastāvdaļām, kas to padara tik vērtīgu, t. i., izpētīt piena ķīmisko sastāvu. Referātā apskatītas arī pienam neraksturīgās vielas. Darbā analizētas govs piena, dažādu dzīvnieku un mātes piena sastāva īpatnības.
Piens ir „tauki – ūdenī” tipa emulsija. Galvenie piena struktūras elementi ir tauku lodītes, kazeīna micellas, sūkalu olbaltumvielas, lipoproteīnu daļiņas. Piena sausnas sastāvdaļas ir suspendētas vai izšķīdušas ūdenī. 1. tabulā apkopotas galvenās piena struktūrelementu īpašības. …