Pašvaldības tiek uzskatītas par katras demokrātiskas iekārtas pamatu. Jo attīstītākas ir pašvaldības, jo lielāka demokrātija valstī. Pašvaldību līmenī ir lielākas iespējas iesaistīt pilsoņus pārvaldes darbā, izmantojot viņu zināšanas un spējas dzīves apstākļu uzlabošanai.1
Pašvaldība ir noteiktā teritorijā dzīvojošo pilsoņu izveidota vietējā vara, kas darbojas šajā teritorijā. Par pašvaldību var uzskatīt vietējās lēmējvaras un izpildinstitūciju kopumu.
Latvijā ir divu veidu pašvaldības:
1)vietējās pašvaldības – pilsētu, novadu un pagastu pašvaldības;
2)rajonu pašvaldības.
Vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – domes (padomes) – un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.
Rajona pašvaldība ir rajonu (reģionālā) pārvalde, kas ar vietējo pašvaldību deleģētās pārstāvniecības – padomes – un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju un vietējo pašvaldību deleģēto funkciju izpildi, ievērojot valsts un attiecīgā rajona administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses (Likums par pašvaldībām 1994).
Saskaņā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartu pašvaldība nozīmē vietējās varas institūciju tiesības un reālas iespējas likuma robežās regulēt un vadīt būtisku daļu no publiskiem jautājumiem vietējo iedzīvotāju interesēs, atbildot par tiem.
1.1. Pašvaldību raksturojošie elementi un modeļi
Pašvaldību raksturo:
Noteikta administratīvā teritorija;
Pastāvīgi iedzīvotāji;
Iedzīvotāju (vai tikai pilsoņu) ievēlēta lēmējinstitūcija;
Vietējo iedzīvotāju (pilsoņu) vai lēmējinstitūcijas ievēlēts pilnvaras vadītājs;
Pastāvīgs budžets un tiesības iekasēt vietējos nodokļus un nodevas.2
Pašvaldību modeļi
Atkarībā no pašvaldību uzraudzības pakāpes pasaules valstīs dominē divu veidu pašvaldību sistēmas:
uzraudzības sistēma;
decentralizētā sistēma.
Uzraudzības sistēma nozīmē franču tipa administrēšanu, kurai raksturīga augsta pārvaldes centralizācija un pastiprināta pašvaldību uzraudzība no valsts centrālo institūciju puses, izveidojot speciālas pašvaldību kontroles institūcijas (vai ieceļot valsts pārstāvi – prefektu, komisāru utt.). …
Izvēlētā kursa darba tēma uz doto brīdi ir ļoti aktuāla, jo daudz tiek runāts par pašvaldību reformu un par restrukturizāciju. Turklāt ir notikusi kārtējā pašvaldību reforma, kas arī tiks apskatīts šī darba ietvaros. Eiropas vietējo pašvaldību hartā noteikts, ka vietējā pašvaldība ir vietējo varu tiesības un spējas likuma robežās regulēt un vadīt nozīmīgu publisko lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs. Šīs tiesības īsteno padomes un vēlētāju sapulces, kurus locekļus brīvi ievēl aizklāti balsojot uz tiešu, vienlīdzīgu un vispārēju vēlēšanu tiesību pamata, kurām var būt padotas izildinstitūcijas Laba valsts nevar būt bez labas pārvaldes. Šie vārdi izsaka nepieciešamību pārvarēt daudzas problēmas, lai sakārtotu valsts pārvaldi. Tiek atzīmēts, ka daudzas problēmas rodas no tā, ka vēl aizvien ne visi politiķi, ne visas valsts administrācijas vadošās amatpersonas novērtē labas pārvaldes un kvalificēta profesionāla valsts darbinieka nozīmi. Valsts administratīvās kapacitātes celšana pēc savas būtības ir ļoti svarīgs jautājums, kas tika aizsākts un tiek risināts un būs risināms katrai valdībai. Ir svarīgi, lai pēc iespējas ātrāk un labā kvalitātē būtu veiktas publiskās pārvaldes reformas. Šajā gadījumā nav izņēmums arī pašvaldības kā valsts pārvaldes iestādes. Darba mērķis ir noteikt pašvaldību attīstības vēsturi, uzmanību pievēršot reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Darba uzdevumi ir 1) pašvaldības jēdziena noteikšana, 2) pašvaldības vēsturisko aspektu apskats un analīze, 3) patreizējās pašvaldību likumdošanas situācijas noteikšana; 4) administratīvās reformas 2009.gada apskats. Darba noteikto uzdevumu sasniegšanai tiek izmantota aprakstošā un analīzes metodes, tiek izmantota attiecīga teorētiskā literatūra. Darba nobeigumā ir izdarīti attiecīgie secinājumi un priekšlikumi.
- Cilvēktiesību institūta būtība un vēsturiskā attīstība
- Pašvaldību vēsturiskā attīstība
- Starptautiskās cilvēktiesības un to vēsturiskā attīstība
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Starptautiskās cilvēktiesības un to vēsturiskā attīstība
Referāts augstskolai2
-
Cilvēktiesību institūta būtība un vēsturiskā attīstība
Referāts augstskolai3
-
Pašvaldību veidošanās un vēlēšanu vēsturiskā attīstība
Referāts augstskolai18
Novērtēts! -
Ziemeļvalstu (Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Somija, Islande) tiesību vēsturiskā attīstība
Referāts augstskolai7
-
Starptautisko jūras tiesību vēsturiskā attīstība
Referāts augstskolai11
Novērtēts!