Pašlaik, 21.gs. sākumā valdības saprot, ka tām ir vairāk līdzekļu un iespēju nekā jebkad agrāk, lai kalpotu patērētājam. Tehnoloģiju ienākšana mūsu dzīvē ir mainījusi to, kā cilvēki dzīvo, strādā, kā uzņēmumi veic biznesu un kā valdības kalpo saviem vēlētājiem. Rezultātā likumsakarīga ir e-pārvaldes rašanās, uz kuru pamazām virzās valdības gandrīz visā pasaulē.
Veicot valdības procesa pārveidošanu, valdības ir labāk sagatavotas izmantot Web tehnoloģijas, lai racionalizētu darba plūsmu un samazinātu departamentu birokrātiju. Rezultātā informācija par klientiem daudz loģiskāk un efektīvāk caur integrētām tehnoloģijām nokļūst no sākotnējā kontakta vietas līdz attiecīgajām nodaļām. Klientiem būs ne tikai vieglāka sākotnējā pieeja, viņi var arī cerēt, ka viņus neapgrūtinās ar atkārtotiem jautājumiem, pazudušiem dokumentiem vai neprecīzu informāciju, sastopoties ar valdību nākotnē.
Lai gan vidēji 45 % valdību liecina par to, ka tehnoloģija ir galvenais klientu apkalpošanas uzlabošanas veicinātājs, 32 % arī uzskata, ka viņu mantotās sistēmas galvenais šķērslis - pat vairāk nekā projekta izmaksas, personāla pieredze, administratīvās procedūras vai likumdevēju uzdevumi, īpaši smagi to izjuta Jaunzēlandē un ASV, kur problēma, kas nomocīja daudzas valdības bija tā, ka liela daļa viņu pašreizējo tehnoloģiju nespēja veikt nepieciešamos uzlabojumus. Vecās sistēmas nav pietiekami aprīkotas, lai tiktu galā ar radikāli pieaugošajiem darījumu apjomiem, un tās nav arī veidotas elastīgi, kas k nepieciešams datu atjaunošanai un apstrādāšanai no daudziem avotiem gan valdības iekšienē, gan ārpus tās. Turklāt, neelastīgas sistēmas arhitektūras rada spēcīgus ierobežojumus e-pārvaldes izaugsmes potenciālam.…