Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
6,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:726547
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.11.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 28 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

IEVADS

Reimatoīdais artrīts jeb hroniskais locītavu iekaisums ir hroniska slimība ar iekaisumu daudzās mazajās un lielajās locītavās- galvenokārt rokās un kājās [5, 20]. Tā ir progresējoša, sistēmiska autoimūna slimība. Tās gadījumā rodas paša organisma izstrādātas antivielas pret sava locītavu iekšējo apvalku. Šīs aktīvās vielas izraisa iekaisumu locītavu somiņā. Šis iekaisums izraisa locītavu formas un funkciju izmaiņas, sāpes, stīvumu un tūsku, kas savukārt noved pie neatgriezeniskas locītavu destrukcijas un invaliditātes [16].
Ar reimatoīdo artrītu vairāk slimo sievietes vecumā no 25 līdz 50 gadiem, taču tikpat labi ar to var saslimt arī vecāka gadagājuma ļaudis. Tas ir visbiežāk sastopamais artrīts. ASV ar reimatoīdo artrītu saistīti vairāk nekā deviņi miljoni ārsta vizīšu un vairāk nekā 250 000 hospitalizāciju gadā. Atbilstoši epidemioloģiskajiem pētījumiem ar reimatoīdo artrītu Latvijā slimo apmēram 1% iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka Latvijā ir aptuveni 20 000 reimatoīdā atrīta pacientu- 15 reimatoīdā artrīta pacientu vienam ģimenes ārstam. Katru gadu saslimst apmēram 1000 cilvēku [16].
Atkarībā no iesaistīto locītavu daudzuma, slimniekam attīstās funkcijas traucējumi
Šo traucējumu rezultātā pakāpeniski attīstās pašaprūpes nespēja, kura saistīta ar samazinātu spēju uzņemt barību, nomazgāties, apģērbties, pārvietoties un ievērot personīgo higiēnu.
Tiek apgrūtinātas ikdienas dzīves aktivitātes gan darbā, gan brīvajā laikā un pasliktinās dzīves kvalitāte [17]. Pastāvīgas sāpes, locītavu deformācija, ierobežotas kustības, noved pacientu pie sociālas izolācijas. Pirmām kārtām tas skar pacienta darbaspējas, kas var būt ierobežotas, vai arī tiek zaudētas. Bieži vien ir jāmaina darba vieta vai pat profesija, bet vairāk, kā puse reimatoīdā artrīta pacientu zaudē darbaspējas jau pēc 5-10 gadiem no slimības sākuma [18].
Darba mērķis ir novērtēt pašaprūpes spējas reimatoīdā artrīta pacientiem. Vadoties no noteiktā mērķa, tika izvirzīta darba hipotēze- slimībai progresējot, notiek pakāpeniska pašaprūpes spēju pasliktināšanās.
Tika izvirzīti sekojoši uzdevumi:
1. Aprakstīt D. Oremas māsu zinātnes teorijas pielietojumu pētniecības darba ietvaros.
2. Apskatīt jaunākos zinātniskos rakstus par reimatoīdo artrītu.
3. Veikt pētījumu.
4. Apstrādāt iegūtos datus un veikt iegūto datu analīzi.
5. Izdarīt secinājumus un izstrādāt ieteikumus.
Pētniecības darbā izmantota kvantatīvā metode- anketēšana.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties