Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:436595
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 31.03.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Martins Heidegers    1
  Teksta anotācija    2
  “Pasaules ainas laiks”    3
  Teksta analīze    3
  Kopsavilkums    6
  Secinājumi    7
  Bibliogrāfija    8
Darba fragmentsAizvērt

Martins Heidegers dzimis 1889.gada 29.septembrī un miris 1976.gada 26.maijā. Viens no vācu eksistenciālisma pamatlicējiem un galvenajiem pārstāvjiem. Disertāciju aizstāvēja Rikerta vadībā, bija Huserta asistents (no 1916.g.), lasīja lekcijas Marburgā (1926 –1928.g.) un Freiburgas universitātes profesors (1928 – 1951; 1933 – 34 rektors). Par sadarbību ar nacistiem atbrīvots akadēmiskā darba 1945.g. Vieni no galvenajiem darbiem ir:
“Esamība un laiks” – 1927.g.;
“Kants un metafizikas problēmas.” – 1929.g.;
“Ievads metafizikā.” – 1953.g.
Agrīnajā Heidegera filosofijā jaušama E.Huslera un M.Šīlera fenomenoloģija, V.Dilteja dzīves filosofijas un dialektikas teoloģiskā ietekme. Darbā “Esamība un laiks” risināta esamības jēgas problēma. Balstoties uz E.Huslera fenomenoloģiju, Heidegers izstrādāja savu mācību par esamību (“Fenomenālā ontoloģija”). Heidegera filosofijas pamatkategorija ir “iznīcība”, kuru viņš izprot kā cilvēka iekšējo pārdzīvojumu. Par primāro Heidegers uzskata “noskaņojumu”, t.i. stihiskas, neattīstītas apziņas formas. Cilvēka personības apriorās formas, pēc Heidegera domām ir rūpes, satraukums, bailes utt. Šīs formas veido cilvēka subjektīvo esamību, kuru Heidegers sauc par “esamību pasaulē”. Tāpēc mācību par apriorajām formām Heidegera filosofijā izpaužas kā mācība par esamību (fundamentālā ontoloģija). Lai cilvēks spētu aptvert “esamības jēgu”, viņam jāatmet jebkura orientēšanās uz praktiskiem mērķiem un jāapzinās savs “mirstīgums”, “iznīcīgums”. Tikai tad, ja cilvēks patstāvīgi jūtas stāvam “nāves priekšā”, viņš, pēc Heidegera domām, ir spējīgs saskatīt, cik nozīmīgs un satura pilns ir katrs viņa mūža brīdis, un atbrīvoties no “sabiedriskās esamības elkiem” – mērķiem, “ideāliem”, “zinātniskām abstrakcijām”. Heidegera fisofija apkopo iracionālistiskās tendences, kas bija vērojamas Kirkegora mācībā, dzīves filosofijā un E.Huslera fenomenoloģijā. Analizējot cilvēcisko esamību, Heidegers atzina, ka cilvēkam raksturīga mūžsena esamības izpratne un cilvēces eksistences pamats ir tās galīgums, laiciskums, tāpēc laiks esot esamības galvenā īpašība.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1196988
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties