Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:596652
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 30.10.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Referāts būs par Lietuvas brīvības cīņām no 1918.-1920.gadam. Aplūkošu vācu, krievu un poļu karaspēka ietekmi Lietuvas brīvības cīņās, kā arī kara norises gaitu.
Baltijas valstu starptautiskais stāvoklis 1918. gada beigās bija ļoti nenoteikts. Saskaņā ar Kompjeņas pamiera noteikumiem Vācijai bija jānodrošina okupēto tautu pašnoteikšanās tiesības, taču vienlaikus Antantes valstis Baltijas valstis uzskatīja par Krievijas impērijas sastāvdaļu, kuras likteni ir tiesīga izlemt tikai Krievijas Satversmes sapulce.1
Lietuvas Tariba 1918. gada 16. februāra sēdē vienbalsīgi nolēma vērsties pie Krievijas, Vācijas un citu valstu valdībām ar šādu paziņojumu: Lietuvas Tariba kā vienīgā lietuviešu tautas valdība, balstoties uz vispāratzītām tautu pašnoteikšanās tiesībām un 1917. gada 18.- 23. septembra lietuviešu konferences Viļņā lēmumu, paziņo par neatkarīgas, uz demokrātiskiem principiem balstītas Lietuvas valsts ar galvaspilsētu Viļņā atjaunošanu un par visu līdz (šim) eksistējošo valstisko sakaru saraušanu ar citām tautām. Vienlaikus Lietuvas Tariba paziņo, ka Lietuvas valsts pamatus un attiecības ar citām valstīm ir jānosaka nekavējoties sasaucamam Satversmes Seimam, kas demokrātiski ievēlēts, piedaloties visiem Lietuvas iedzīvotājiem.2
Vācu okupācijas varas nesēji šādu Padomes soli uzskatīja par īstu revolūciju. Viņi Lietuvas presei aizliedza šo notikumu pieminēt, bet „Lietuvos Aidu”, kur šis svinīgais paziņojums tika publicēts, konfiscēja.3
Lietuvas neatkarības pasludināšana plaši atbalsojās pasaules presē. Paši vācieši bija cīņas nogurdināti un ilgojās miera. Amerikas prezidents Vilsons arī jau bija pasludinājis savus 12 slavenos miera noteikumus, kādēļ pēdīgi arī Vācijas ķeizars 23. martā atzina Lietuvas neatkarību, bet okupanti arī tad turpināja plosīties Lietuvas zemē un steidzīgi postīja lietvju tautas īpašumus un valsts mežus.4
Lai glābtu jauno Lietuvas valsti, padome nolēma to uzticēt kādam no Vācijas valdošajiem prinčiem, proti, Virtembergas karaļa tuvam radiniekam katoļticīgajam von Uracham, kuram bija daudz mazāka vara kā Prūsijas karalim, tāpēc viņš nebija bīstams Lietuvas patstāvībai. Viņš apņēmās ievērot konstitūcijas pamatprincipus un pieņēma lietuviešu proponētos kronēšanas noteikumus. Kā otrais Lietuvas karalis viņš sauktos par Mindaugu Otro. 1918. gadā vasarā Urachs jau sāka mācīties lietuviešu valodu. Drīz viņam vajadzēja doties uz Lietuvu un Viļņā izveidot lietuvisku karaļa galmu…

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties