Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
2,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:229226
 
Vērtējums:
Publicēts: 09.02.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads    3
2.  Revolūcijas priekšvakars    4
3.  Monarhijas gāšana    8
4.  Jauna fāze: Radikālā revolūcija    11
5.  Napoleons un Eiropa    14
6.  Secinājumi    18
Darba fragmentsAizvērt

1. REVOLŪCIJAS PRIEKŠVAKARS

Vēsturnieki joprojām nav atraduši neapstrīdamu atbildi uz to jautājumu, kāpēc 1789. gadā Francijā uzliesmoja revolūcija. Jādomā, ka striktas teorijas šajā ziņā nekad arī nebūs, tomēr vairākas versijas pelna zināmu ievērību. Revolucionāri nešaubīgi ticēja, ka dodas cīņā pret tirāniju. Par revolūcijas iemeslu kalpoja vairāku nozīmīgu faktoru kopums:
1) Pirmkārt, spēkā pieņēmās cīņa par privilēģijām, kas galvassāpes bija sagādājusi visiem XVIII gs. absolūtajiem monarhiem. Gan apgabali, gan dažādi sabiedrības grupējumi joprojām neparko negribēja atsacīties no tā devētajām brīvībām, t.i., no tiesībām risināt savas iekšējās lietas bez iejaukšanās no valsts puses. XVIII gs. gaitā karaļiem aizvien grūtāk bija noturēt aristokrātiju izolācijā un stingrā pakļautībā, vienlaikus kritās arī intendantūras efektivitāte. Astoņdesmitajos gados intendanti jau paši nereti piederēja pie augstmaņu kārtas un valsts intereses bija gatavi upurēt par labu tam, lai saglabātu savu privileģēto stāvokli. Luija XV valdīšanas laika sākumposmā kā privileģēti un neatkarīgi varas orgāni no jauna sevi pieteica parlamenti – likumdošanas reģistru tiesas. Gadsimtam ritot, parlamenti aizvien nepiekāpīgāk aizstāvēja savas ”konstitucionālās” tiesības. Kad pēc milzīgajiem Septiņgadu kara izdevumiem Luijs XVI gan aristokrātus, gan visus pārējos pavalstniekus lūkoja aplikt ar jauniem nodokļiem, parlamenti viņa projektu sekmīgi bloķēja, atsaukdamies uz aristokrātu tiesībām lielos valsts nodokļus nemaksāt. Luija XVI galvenais finansu ministrs Ans Robērs Žaks Tigro (1727-1781) mēģināja palielināt valdības maksātspēju, piedāvājot virkni reformu, tostarp samazināt izdevumus galma vajadzībām, atcelt zemnieku ” ceļu klaušas”, tā vietā iekasējot nelielu nodokli no zemes īpašniekiem. Sīvā cīņā par privilēģijām nepārprotami norādīja uz otru svarīgu revolūcijas cēloni – uz augošajām domstārpībām starp Francijas sabiedrības daudzajiem grupējumiem un slāņiem. Saspringta situācija valdīja arī pašā Romas katoļu baznīcā, tā dēvētajā karalistes pirmajā kārtā.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1223455
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties