Latvija atrodas Baltijas jūras austrumu krastā, lielās kravu plūsmas starp Krieviju un citām valstīm mijiedarbības punktos. Latvijas trīs lielākās ostas – Rīga, Ventspils, Liepāja – spēlē svarīgu lomu Krievijas ārējā tirgus kravu transportā. Piemēram, Ventspils ostā katru gadu tiek pārvesti 15% no Krievijas naftas un naftas produktu un 20% pasaules kālija sāļu tirdzniecības apjoma.
Skatoties globālā mērogā, Latvijas ostas galvenokārt kalpo mazās jūras kuģniecības vajadzībām. Tā ir saistīta ar Baltijas jūras ostām, kā arī ar citām lielākajām Eiropas ostām, tādām kā Roterdama, Antverpene, Hamburga un pārējo kontinentālo kuģniecību. Pateicoties attīstītam dzelzceļa, autoceļu, cauruļvadu maģistrāļu tīklam, Latvijas ostas ir saistītas ar Krieviju un citām valstīm, kas nodrošina efektīvu transporta darbību un ļauj piegādāt preces pa īsāko ceļu, kā arī Krievijas virzienā, šķērsojot tikai vienu sauszemes robežu.
LATVIJAS TRANSPORTA SISTĒMA
Ostas - kravas: kravu pārkraušanas, uzglabāšanas, pārstrādāšans centri,
kravas + pasažieri - prāmju līnijas,
industriālie parki - ražošana brīvostās un speciālajās ekonomiskājās zonās
Cauruļvadi - naftas un naftas produktu transportēšana
Autoceļi - kravu un pasažieru autopārvadājumi
Dzelzceļš - kravu un pasažieru dzelzceļa pārvadājumi
Aviācija - kravu un pasažieru aviopārvadājumi
LATVIJAS REPUBLIKAS OSTAS
Ostas ir Latvijas tranzīta infrastruktūras nopietna sastāvdaļa
Latvijā kopā ir 10 ostas. Trīs lielākās ir Ventspils, Rīga un Liepāja, kas pamatā nodarbojas ar tranzīta operācijām. Vairāk nekā 90 % tranzīta notiek caur šīm ostām, galvenokārt no NVS uz Rietumvalstīm. Tranzīta biznesā Latvija ieņem pirmo vieto Baltijas jūras reģionā.
Ostas sniedz šādas priekšrocības:
o tajās ir iespējams apstrādāt dažādas kravu kategorijas, ieskaitot naftu, ogles, iekārtas, graudus, cukuru, konteinerkravas. Naftas un naftas produktu kravu apgrozījums ir aptuveni 57% no kopējā. Pavisam 2000. gadā caur Latvijas ostām tika nosūtīti 51 842,8 tūkstoši tonnu kravas, bet 2001.gadā 56 915 tūkstoši tonnu.;
o kravu apstrādes kapacitāte ir līdz 70 miljoniem tonnu gadā;
o ir brīvas teritorijas ostu attīstībai;
o ir teicami priekšnoteikumi, lai attīstītu nosacīti tīras produkcijas sadalīšanu un uzkrāšanu (šobrīd tiek izmantots Norvēģijā, Dānijā un Vācijā koka un metāla apstrādē)
Ostas infrastruktūras attīstības projekti kā prioritāri ir ietverti valsts investīciju programmā.
Pavisam 2000. gadā kopējais investīciju apjoms ostās bija 15.5 miljoni latu (11%).
Svarīgākie likumi, kas regulē Latvijas ostu darbību, ir Likums par Ventspils brīvostu (1997. gada janvāris) un Likums par Rīgas brīvostu (2000. gada marts). Tie paredz iespējas uzlabot un attīstīt Ventspils un Rīgas ostu kā brīvostu darbību, un piesaistīt ārzemju investīcijas.
Ventspils brīvosta ir 15. lielākā osta Eiropā un vislielākā osta Baltijas jūrā, runājot kravu apgrozījuma izpratnē (ap 38 miljoni tonnu gadā). 67% no Latvijas ostu kravām tiek pārkrautas Ventspilī. Būdama vadošā neaizsalstošā osta, tā ir labi zināms starptautisks tranzīta centrs naftas un ķīmijas produktiem, kālija sālim un metāliem. Ir izveidots jaunais multikravu (ģenerālās kravas, Ro-Ro, konteineri) termināls (Noord Natie Ventspils Terminal).…
