Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
2,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:600413
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.11.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads    3
2.  Velētāju kopums    4
3.  Saeimas vēlēšanas    4
3.1.  Deputāta statuss    5
3.2.  Saeimas struktūra    6
4.  Latvijas Valsts Prezidents    7
4.1.  Prezidenta statuss    7
4.2.  Prezidenta funkcijas    7
4.3.  Prezidenta atstādināšana    8
5.  Ministru Kabinets    8
5.1.  Ministru kabineta sēdes    9
5.2.  Ministru kabineta funkcijas    9
6.  Tiesu varas institūcijas    10
6.1.  Tiesu vara    10
6.2.  Tiesu sistēma Latvijā    10
6.3.  Satversmes tiesa    11
7.  Izmantotā literatūra    12
Darba fragmentsAizvērt

Kad 1991. gada augustā Latvija atguva neatkarību, tā pasludināja, ka augstāka par visiem likumiem, kas spēkā šajā valstī, atkal ir vecā konstitūcija -1922. gada Satversme. Satversmes spēks visā pilnībā tika atjaunots 1993. gadā. 1998. gada 15. oktobrī 6.Saeima papildināja Satversmi ar jaunu nodaļu "Cilvēka pamattiesības".
Latvijas valsts pamatlicēji bija stingri parlamentārās valdīšanas formas piekritēji. Valsts varas institūciju struktūra un to savstarpējās attiecības, kuras ir noteiktas Satversmē, visai konsekventi iemieso klasiskos parlamentāras republikas pamatprincipus:
• stiprs parlaments (Saeima) ar lielām pilnvarām;
• valdība, kas ir atbildīga Saeimas priekšā;
• vājš valsts galva - Valsts prezidents, kuru ievēl Saeima un kura patstāvīgā darbība ir visai ierobežota.
Parlamentāra valdīšana ir valdīšanas forma, kurā ministru kabinetu (valdību) izveido parlaments un tas ir atbildīgs parlamenta priekšā. Parlamentam ir tiesības izteikt valdībai neuzticību, un šādā gadījumā tai jādemisionē. Republikas, kurās ir parlamentāra valdīšana, valsts galvu -prezidentu - parasti vēlē parlaments un prezidenta pilnvaru loks ir visai ierobežots. Valsts galvas (monarha, prezidenta) rīkojums jāparaksta arī premjerministram vai kādam no ministriem, un tieši šīs personas, - nevis valsts galva - ir atbildīgas par šo rīkojumu. Parlamentāra valdīšana ir lielākajā daļā Eiropas valstu, piemēram, Beļģijā, Igaunijā, Itālijā, Lielbritānijā, Norvēģijā, Spānijā, Vācijā, Zviedrijā.
Satversmes autori lielā mērā iespaidojas no Vācijas Veimāras konstitūcijas (1919.) un Ziemeļvalstu konstitucionālo tiesību normām. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1180975
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties