Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:989398
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Latvijas nacionālā valūta    4
  Rīgas nauda 16.–18. gadsimtā    7
1.  Zelta guldenis    7
  Monētas priekšpuse (averss)    8
  Monētas aizmugure (reverss)    8
2.  Rīgas brīvpilsētas vērdiņš    9
  Monētas priekšpuse (averss)    9
  Monētas aizmugure (reverss)    9
3.  Rīgas dukāts    11
  Monētas priekšpuse (averss)    11
  Monētas aizmugure (reverss)    11
4.  Četrkapeiku livonēzs    13
  Monētas priekšpuse (averss)    13
  Monētas aizmugure (reverss)    13
  Secinājums    15
  Literatūras saraksts    16
Darba fragmentsAizvērt

Ievads.
Naudas vēsture vienlaikus ir arī pilsētu un valstu vēsture. Latvijas Republikā pastavešanās laikā notika daudz vēsturisko notikumu, kas iespaidoja Latvijas naudas likteni. Tieši tāpēc pirmā mana darba daļā ir neliels apraksts par vēsturi un naudas tiešo atkarību no notikumiem valstī.
Pateicoties tam, ka Rīgā bijušas dažādas varas, kas bieži mainījās, apgrozībā nonāca daudzveidīgas monētas. Šajā darbā es vēlos iepazīstināt ar četrām monētām - zelta guldeni, Rīgas brīvpilsētas vērdiņu, Rīgas dukātu un četrkapeiku livonēzu, kas veido četras Rīgas vēstures lappuses un aptver laika posmu no 16.-18. gadsimtam.
Kopš 16. gadsimta Rīgā atradās naudas kaltuve. Kalšanas process bija primitīvs. Ar monētu izgatavošanu nodarbojās monētu meistari un viņu palīgi. Kaltuvē strādājošajiem maksāja par darbu atbilstoši apstrādātā sudraba un zelta daudzumam. Ar laiku monētkaļi kļuva par monētu kaltuvju nomniekiem, kas katru gadu maksāja rātei, arhibīskapam vai ordeņa mestram noteiktu naudas summu. Pamazām ieviesa tehniskos jauninājumus, piemēram, veltņu mašīnu monētu izgatavošanai. Naudas kalšanu kontrolēja īpašs rātes iecelts uzraugs. Monētu viltotājus bargi sodīja – gan ar naudas, gan ar miesas sodiem (piemēram, nocērtot roku). Nauda bija vērtīga - 17. gadsimtā par 10 dālderiem varēja nopirkt vienu zirgu vai divas labi barotas cūkas.

Latvijas nacionālā valūta
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas, t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
Finanšu ministrs 1918. gada 11. decembrī noteica apgrozībā esošās naudas oficiālo kursu, par likumīgu maksāšanas līdzekli atzīstot trīs dažādas ārvalstu valūtas. Taču Latvijai joprojām nebija savas naudas. Bija nobriedusi nepieciešamība radīt nacionālo valūtu.
Latvijas Pagaidu valdība 1919. gada 22. martā deva rīkojumu finanšu ministram izlaist Latvijas pirmās naudas zīmes - Latvijas valsts kases zīmes, nosaucot tās par Latvijas rubļiem, un maiņas zīmes - Latvijas kapeikas. Laikā no 1919. gada aprīļa līdz 1922. gada septembrim šīs zīmes izlaida ar 1, 5, 10, 25, 50, 100 un 500 rubļu, bet papīra sīknaudu - ar 5, 10, 25 un 50 kapeiku nominālvērtību. Naudas zīmju grafiskā risinājuma autori bija latviešu mākslinieki Jūlijs Madernieks, Burkards Dzenis, Vilhelms Krūmiņš, Hermanis Grīnbergs un Rihards Zariņš. Līdz ar to tika likts pamats patstāvīgai Latvijas naudas sistēmai, tomēr kā likumīgs maksāšanas līdzeklis joprojām funkcionēja arī Krievijas un Vācijas nauda.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču apgrozībā palika arī Latvijas rublis.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties