Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:586320
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 10.10.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Meži Latvijā    4
  Mežu iedalījumi    4
  Mežu Problēmas    6
  Dabas katastrofas    6
  Vētras posts Eiropas mežos    6
  Skābie lieti un to radītās sekas    7
  Piesārņojums    9
  Atkritumi    9
  Vides Piesārņošana    11
  Mežu izciršana    14
  Pilsēta un dzīvnieki    14
  Fakti un Skaitļi    17
  Pašnovērtējumi    22
  Avoti    23
Darba fragmentsAizvērt

Meži aizņem 44,1% Latvijas teritorijas.
Dažādie augsnes un hidroloģiskie apstākļi līdztekus ekstensīvai mežsaimniecībai ir radījuši lielu mežu tipu daudzveidību. Latvijā ir daudz mitro mežu, kas vairumā Eiropas valstu ir gandrīz iznīcināti. Purvainie meži uz slapjām kūdras augsnēm aizņem 382 tūkst. km2 jeb 13,5% mežu platības, un ar tiem saistās aptuveni 230 augu sugas, no kurām 30 ir retas un aizsargājamas. Mežu bioloģisko daudzveidību apdraud to straujā izciršana, piesārņošana, dedzināšana un citas dabas katastrofas.
Eirosibīrijas melnalkšņu staignāji sastopami ļoti slapjās, auglīgās, avoksnainās, barības vielām bagātās vietās, kuru krājumus nemitīgi papildina tekošie augsnes ūdeņi. Valdošos procesus šeit nosaka ūdens. Ieejot šādā mežā, visapkārt varam redzēt augstus ciņus, uz kuriem pakāpušies ar sūnām apauguši dažāda vecuma melnalkšņi, kā arī atsevišķas egles vai oši. Krūmi šeit sastopami reti. Koku stumbru pamatnēs aug dažādi lakstaugi un sūnas. Ciņi ir raksturīgākā melnalkšņu staignāju pazīme, un tie veidojas laika gaitā, plūdu ietekmē pārvietojoties augsnes virskārtai, kā arī nobirstot un satrūdot koku lapām un augu daļām, uz kurām, bēgot no ūdens, pakāpjas jauni lakstaugi un sūnas. Starp ciņiem vērojami lielāki vai mazāki applūstoši laukumi. Faktiski nav redzami vēja izgāzti koki. Apmeklējot šos mežus dažādos gadalaikos, tie vizuāli daudz neatšķiras, nereti var novērot dažādus ūdens līmeņus, tā, piemēram, pavasarī uz ciņiem augošos kokus pilnībā ieskauj ūdens. Ja uzņemtu paātrinātu filmu vairāku gadu desmitu garumā, varētu redzēt, ka melnalkšņu meži no visiem pārmitrajiem mežiem ir «vislēnākie», to pārveidošanās ātrums dabiskos apstākļos ir gandrīz nemanāms: faktiski nenotiek koku sugu nomaiņa, koku atmiršana notiek tikai atsevišķās vietās, lēnām sabrūkot pa kādam vecam kokam.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties