Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
6,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:933671
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Teorētiskā daļa    5
1.daļa.  Padomju represijas Latvijā 1940./1941.g. un pēc Otra pasaules kara    5
1.1.  Latvija 1939. – 1941. gads    5
1.2.  1941. gada 14. jūnija masu deportācija    6
1.3.  Latvija 1941. – 1945. gads    8
1.4.  PSRS politika Latvijā pirmajos pēckara godos    9
1.5.  Genocīds Latvijā pēckara gados    9
1.6.  1949. gada 25. marta deportācija    10
  Pētnieciskā daļa    14
  Ievads    14
2.nodaļa.  Bārdiņu un citu ģimeņu liecības par represijām    15
3.nodaļa.  Arbidānu ģimenes stāsts    19
4.nodaļa.  Represēto dzīvesgaitas mūsdienās    22
  Secinājumi    24
  Anotācija    25
  Pielikumi    27
  Izmantotie avoti un literatūra    48
Darba fragmentsAizvērt

Ievads
1939. gada 1. septembrī sākās 2. Pasaules karš, kurš skāra lielāko daļu valstu, tajā skaitā arī Latviju. 1940. gada 17. jūnijā PSRS armija okupēja Latviju. Tas bija sākums divām Latvijas okupācijām: padomju, vācu, bet pēc kara beigām atkal padomju režīma atgriešanās atnesa ne mazāk posta, kā piedzīvotais karš.
1941. gada 14. jūnijs un 1949. gada 25. marts – šajās dienās notika lielākās masu deportācijas Latvijas vēsturē, kuras tika īstenotas saskaņā ar padomju varas plāniem pārveidot Latvijas sabiedrību un sagatavot to turpmākajam ceļam un „saulaino tāli”. Šī mērķa sasniegšanai tika upurēti tūkstošiem nevainīgu cilvēku. 1941.gadā no Latvijas uz PSRS austrumu reģioniem tika deportēti 14 tūkstoši cilvēku, bet vēl vairāk cilvēku izsūtīja 1949.g. no 25. līdz 28.martam - 43 tūkstoši šajas trauksmainajās dienās zaudēja savas mājas. Šajā masu deportācijā cieta arī viena no darba autora ģimenēm – Pētera Arbidāna ģimene.
Apraksts par šīm deportācijām, atmiņu stāsti, saglabājušies dokumenti, fotogrāfijas un intervijas palīdzēs pilnīgi izprast to, kas notika šajos gados un ko piedzīvoja mūsu vecāki un vecvecāki. Šie notikumi atstājuši iespaidu ne tikai uz viņiem, bet zināmā mērā arī uz visu dzimtu un tiem ģimenes locekļiem, kas dzimuši pēc atgriešanās Latvijā. Neviens nezin, kur un kā katrs no mums būtu izveidojis savu dzīvi un šodien dzīvotu, ja nebūtu šo deportāciju.

Pētījumam par represijām un deportācijām ir mērķis, uzdevumi un struktūra, kas palīdzēs atbildēt uz jautājumiem par to, kā varas ietekmē veselu dzimtu un atsevišķu cilvēku likteņus.

Mērķis: Izpētīt Latvijas valstij nozīmīgākos vēsturiskos procesus un to ietekmi uz atsevišķu cilvēku likteņiem.

Uzdevumi:
1) Apkopot materiālus par deportācijām un represijām Latvijā pēc 2. pasaules kara.
2) Izpētīt Arbidānu un Bārdiņu ģimenes likteni, kuras skāra padomju represijas.
3) Uzkrājot un saglabājot atmiņstāstus, veidot ģimeņu vēsturi.

Struktūra: 1. daļa. Padomju represijas Latvijā 1940./1941.g. un pēc Otra pasaules kara.
2. daļa. Bārdiņu un citu ģimeņu liecības par represijām.
3. daļa. Arbidānu ģimenes stāsts.
4.daļa. Represēto dzīvesgaitas mūsdienās.


Padomju represijas Latvijā 1940./1941.g. un pēc Otra pasaules kara.

1.1 Latvija 1939. – 1941. gads

1939. gadā Hitlers un Staļins rosīgi gatavojās īstenot savu mērķi apgūt Pirmajā pasaules karā zaudēto un atjaunot bijušo impēriju kundzību pār Austrumeiropu. Kad Rietumu lielvalstis Lielbritānija, ASV un Francija neizrādija gatavību aizstāvēt jaunās Centrāleirpoas valstis no Vācijas uzmācības, Hitlers un Staļins secināja, ka viņiem tāpat izdosies sadalīt savā starpā visu Austrumeirpu. Tā arī sākās Latvijas valsts bojāejas plānošana.
1939. gada 23. augustā tiko noslēgta vienošanās starp nacionālsociālitisko Vāciju un Padomju Savienību, ko sauc par Molotova-Ribentropa paktu. Atklāti šis dokuments tika izsludināts kā neuzbrukšanas līgums starp divām lielvarām, bet slepenajā papildu pielikumā Austrumeiropa bija sadalīta „ietekmes sfērās”. Molotova ribentropa pakts bija starpvalstu līgums, kas kalpoja Vācijas un Padomju Savienības īstermiņa interesēm nodrošināt mieru savā starpā. Tajā pašā laikā abas puses gatavojās cīņai uz dzīvību un nāvi.
Lai rastu vācu tautai plašāku dzīves telpu, 1939. gada 1. septembrī Hitlers pavēlēja Vacijas karaspēkam uzbrukt Polijai. Hitlers jutās drošs, ka Staļins ievēros Molotova-Ribentropa pakta noteikumus un neiejauksies. 1939. gada 2. septembrī Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis oficiāli paziņoja, ka Latvija neiesaistīsies karā, ka tā būs neitrāla valsts. Divdesmit neatkarības gadu laikā Baltijas valstis nebija spējušas vienoties par kopīgu drošības politiku, ar ko Latvija, Lietuva un Igaunīja spētu sevi aizsargāt pret ārējiem draudiem.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −8,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1135619
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties