Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:172278
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 29.03.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Jaunā strāva    4
  Latviešu dzīve pirms revolūcijas    5
  Revolūcijas sākums Latvijā    6
  Revolucionārā kustība paplašinās Latvijā    7
  Revolūcijas kulminācija    8
  Revolūcijas norise Latgalē    9
  Soda ekspedīciju darbība Latvijā    11
  Politikās norises Latvijā pēc 1905. gada revolūcijas    12
  Kopsavilkums    13
  Izmantotā literatūra    14
Darba fragmentsAizvērt

19. gadsimta beigās Latvija bija iekļauta Krievijas sastāvā, tomēr reālā vara piederēja vācu muižniekiem un vietējai varai – pārvaldes un tiesu iestādēm.
19. gadsimts bija sākums jaunām pārmaiņām Baltijas valstīs. Krievija sāka realizēt politiku, kas paredzēja Baltijas valstu pārkrievošanu. Tika atzīts, ka vecajā valsts iekārtā ir daudz nepilnību un trūkumu. Tāpēc tika veiktas pārmaiņas – rātes vietā tika iecelta dome, kas ievēlēja valdi un tās galvu, visus vadošos amatus ieņēma atsūtītie krievi, visās iestādēs tika lietota tikai krievu valoda. Visa iznākošā literatūrā tika stingri cenzēta. Pēc Krievijas parauga tika pilnībā pārmainīta izglītības sistēma. Kā vienīgo mācību valodu noteica krievu valodu. 1885. gadā visas tautskolas un skolotāju seminārus pakļāva impērijas Izglītības ministrijai. Šāda Krievijas politika nebija pa prātam daudziem Latvijas iedzīvotājiem, tāpēc izveidojās tādas kustības kā Jaunā strāva.
19. gadsimta 80 -to gadu beigās Latvijā sāka izplatīties jauns kultūras virziens – Jaunā strāva. Jaunās strāvas uzskati un idejas bieži vien konfliktēja ar tautas atmodas darbinieku, jeb tautībnieku idejām. Šī iemesla dēļ tautībnieki centās jauno strāvu apkarot. Jaunās strāvas virziens ātri izplatījās un tam bija daudz piekritēju, jo tam par iemeslu bija daudz labvēlīgu apstākļu. Viens no šādiem apstākļiem bija urbanizācijas pieaugums. Šajā laikā vairums latviešu dzīvoja laukos, un bija zemnieki, kas sava dzīves un darba veida, kā arī tiesiskā stāvokļa ziņā daudz neatšķīrās cits no cita. Vairums zemnieku pārcēlās dzīvot uz pilsētām, un sāka dalīties sabiedrības slāņos un iedzīvotāju grupās – amatniekos, tirgotājos, strādniekos, kalpotājos utt.
Otrs labvēlīgais apstāklis Jaunās strāvas izplatībai bija pagurums tautas atmodas kustībā. Tautībnieku darbība bija visai vienpusīga – viņi rūpējās tikai par latviešu tautas kultūru, bet politiskās intereses bija atstātas novārtā. Viņi neatlaidīgi izkopa latviešu valodu un pētīja Latvijas pagātni, tomēr iegūstot personīgo turību aizmirsa par tautas vajadzībām un problēmām.
Tieši šo iemeslu dēļ daudzi tautībnieki novērsās no šīs kustības un pievērsās Jaunajai strāvai.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1118636
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties