Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
6,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:295710
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.11.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Saīsinājumi    3
  Ievads    4
1.  Latviešu SS leģiona dibināšana un tā sauktās Latviešu pašpārvaldes politiskā darbība, leģiona kara darbība    6
1.1.  Latviešu SS leģiona karavīri kaujās Volhovas frontē un atkāpjoties no Volhovas    16
1.2.  Latviešu leģiona 15. un 19.divīzijas cīņas Veļikajas upes krastos    20
1.3.  Kaujas Bardovas – Kuderevas pozīcijās un atkāpšanās uz Latvijas robežu    23
1.4.  Deviņpadsmitās divīzijas cīņas Latvijas teritorijā – Latgalē un Vidzemē    26
1.5.  Kaujas par Jelgavu, Ķemeriem, Tukumu, Kurzemes austrumu daļu un Bausku    29
1.6.  Pirmā Kurzemes lielkauja    31
1.7.  Otrā Kurzemes lielkauja    33
1.8.  Trešā Kurzemes lielkauja. 19.divīzijas Ziemassvētku un Jaungada kaujās    34
2.  Latviešu SS leģions no starptautisko tiesību viedokļa    36
3.  Latviešu leģionāri ārzemju vērotāju skatījumā    41
4.  Starptautiskais Kara Tribunāls    44
  Nobeigums    47
  Anotācija    49
  Izmantotās literatūras saraksts    51
Darba fragmentsAizvērt

Latviešu leģionāru cīņas Otrajā pasaules karā ir mūsu jaunāko laiku vēstures neatņemama sastāvdaļa. Atcerēties savus karavīrus, kaut svešās uniformētās tērptus, bez kādas reālas izvēles iespējas kara virpuļos ierautus, ir Latvijas valsts un sabiedrības pienākums.
Savā darbā es aprakstīšu latviešu SS leģiona darbību Otrā pasaules kara laikā. Mūsdienās šī tēma ir ļoti aktuāla. No savas puses varu teikt, ka manī tas izraisa ļoti lielu interesi, jo visus Padomju okupācijas gadus latviešu SS leģiona darbība tika slēpta, vai arī tika sagrozīti fakti. Arī šobrīd viedokļi par leģiona darbību dalās un nav viennozīmīgi.
Kas tad vispār ir leģions?
“Leģions, latviešu SS leģions – karaspēka vienība, ko 1943.gadā nelikumīgi saformēja vācu fašistiskās varas iestādes uz laiku okupējot Latvijas teritorijā no piespiedu kārtā mobilizētajiem vīriešiem. Leģions tika pakļauts SS karaspēka virsvadībai un nosūtīts uz fronti cīņai prêt Padomju Armiju; tas pastāvēja līdz fašistiskās Vācijas sagrāvei (1945).”1
“Latviešu SS leģions – vācu armijas 15. un 19.divīzija, ko 1943.gadā nelikumīgi izveidoja vācu okupācijas iestādes no faktiski piespiedu kārtā mobilizētajiem vīriešiem. Abas divīzijas tika pakļautas SS karaspēka virsvadībai un nosūtītas uz austrumu fronti. 15.divīziju 1944.g. augustā pārcēla uz Vāciju, kur tās atliekas 1945.g. padevās gūstā angļiem un amerikāņiem. 19. divīzija Otrā pasaules karā beidza pastāvēt pēc vācu kapitulācijas 8.maijā 1945.gadā. Kopumā vācu armijas sastāvā krita apmēram 70 000 – 80 000 latviešu, kas bija 55-60% no visiem mobilizētajiem.”2
Tas, kas būtu saprotams ar jēdzienu “Latviešu leģions”, nav viennozīmīgs. Vienā pusē ir vācu okupācijas varas, konkrēti – SS iestāžu, izpratne un definīcija, bet otrā – latviešu pārstāvju veidoklis.
1943.gada 23.janvārī vācu reiha fīrers Ādolfs Hitlers “atļāva un pavēlēja” SS reihsfīreram Heinriham Himleram izveidot “Latviešu SS brīvprātīgo leģionu”.
Šajā sakarā pēdējais 1943. gada 24. janvārī apvienoja četrus 2.SS brigādes sastāvā karojošos latviešu aizsardzības dienesta bataljonus un piešķīra tiem nosaukumu ”Latviešu SS brīvprātīgo leģions”.
Lai novērstu visas neskaidrības, kas bija radušās ar jēdziena „Latviešu leģions” ieviešanu, Himlers noteica (1943. gada 26. maijā):
„Nosaukums „Latviešu leģions” ir kopējs apzīmējums visām ieroču SS un policijas sastāvā izveidotām latviešu vienībām. Latviešu leģions ir pakļaut SS reihsfīreram.”
Latviešu SS leģiona dibināšanai un noformēšanai bija gara priekšvēsture. Ir jāsaprot tā laikmeta latviešu tautas, sabiedrisko darbinieku, inteliģences un latviešu virsnieku noskaņojums, lai latviešu sabiedrības priekšstāvju un augstāko dienesta pakāpju virsnieku pieņemtos lēmumus varētu novērtēt pēc labuma latviešu
tautai. Blakus latviešu pieņemtajiem lēmumiem jāliek latviešiem uzspiestie vācu okupācijas varas lēmumi. Latviešu vairākuma apziņā kara gados nepārtraukti palika bažas un baiļu dzītas domas, ka Baigais gads varētu atkārtoties, ja vācu Austrumu fronte sabruktu. Par spīti Vācijas lielajiem panākumiem un uzvarām karadarbībā līdz
1941. gada decembra pirmajai sakāvei pie Maskavas, latvieši cerības par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu nesaistīja ar Vācijas galīgo uzvaru karā, bet gan ar Rietumu uzvaru.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties