Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
6,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:860983
 
Vērtējums:
Publicēts: 07.09.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 26 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    5
1.  Pirmsskolas vecuma bērnu radošās darbības raksturojums    7
1.1.  Radošums, kreativitāte, radošais process, radošās spējas – pedagogu un psihologu atziņas    7
1.2.  Radošās darbības īpatnības pirmsskolas vecuma bērniem    9
2.  Iztēle un tās attīstība pirmsskolas vecumā    11
2.1.  Iztēles process, iztēles veidi, funkcijas    11
2.2.  Iztēles īpatnības pirmsskolas vecumā    14
3.  Integrētās nodarbības, metodes un paņēmieni iztēles pilnveidei    16
4.  Pētījums par 5-6 g. bērnu iztēles attīstību    34
4.1.  Pētījuma apraksts    34
4.2.  Pētījuma rezultātu analīze    36
  SECINĀJUMI    44
  LITERATŪRAS SARAKSTS    45
Darba fragmentsAizvērt

1.1. Radošums, kreativitāte, radošais process, radošās spējas – pedagogu un psihologu atziņas

Aizvien lielāka vērība tiek pievērsta kreativitātei izglītībā un psiholoģijā. Kas ir kreativitāte? Šis jautājums vēl šodien tiek plaši diskutēts. Dažādiem zinātniekiem ir savas koncepcijas šajā jautājumā, vārds „kreativitāte” tiek lietots dažādās nozīmēs, dažādos kontekstos. Vienkāršojot var teikt, ka kreativitāte ir saistīta ar kaut kā oriģināla radīšanu. Bet ir dažādi uzskati par to, no kā šis process sastāv un cik izplatīta ir kreativitātes spēja [3;4].
S. Ariete raksturo kreativitāti kā maģisku sintēzi, kuras pamatā ir primitīvu, iracionālu, zemapziņas spēku apvienojums ar racionāliem, kognitīviem apzinīgās domāšanas mehānismiem [26;8].
Mūsdienu amerikāņu psihologs Fromms piedāvā šādu kreativitātes jēdziena definīciju: „Tā ir spēja brīnīties un uzzināt, spēja atrast risinājumu nestandarta situācijās ar mērķi atklāt jaunu un reizē spēja dziļi apzināties savu personīgo pieredzi” [2;62].
Interesants šķiet viedoklis par kreativitāti kā sistēmu (pēc Gardena Merfi), kuras centrālā daļa ir intelekts, kas nokļūst vai kuru aptver noteikta vide – krāsa, kustība, telpa, laiks, valoda, sabiedriskās attiecības utt. Intelekta saskarsme ar šiem dažādajiem faktoriem rada pieredzi, kas uzkrājas atmiņā, kur, savukārt, tiek inkubētas idejas, kas ar atklāsmes palīdzību tiek apzinātas, bet pēc tam arī pārbaudītas [26].
Ja pievērsīsimies radošuma definīcijām, var saprast, ka jēdzieni „kreativitāte” un „radošums” tiek lietoti paralēli, būtībā apzīmējot vienu un to pašu.
Radošums tā ir „cilvēka spēja veidot jaunas, oriģinālas saiknes starp savstarpēji nesaistītiem vai citam no cita tālu esošiem objektiem”.
Herolds Andersons raksta, ka „radošums ir atvēršanās augstākajiem Visuma harmonijas līmeņiem”. Ā. Maslovs jēdzienu radošs izmanto ne tikai radīta produkta raksturošanai, bet arī personu, darbības, procesa vai uzskatu formulēšanai [10;41].
Vēl šodien aktuāla ir P. Torensa pieeja kreativitātes definēšanai. Viņš aplūko kreativitāti kā jūtīguma rašanos pret problēmām, pret esošo zināšanu deficītu vai disharmoniju: šo problēmu konkretizēšanu, to atrisinājumu meklēšanu, hipotēžu izvirzīšanu, izmaiņu pārbaudi, lēmuma rezultāta formulēšanu un paziņošanu [15;321].

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −8,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1169523
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties